Aleksandrs Čaks. Kaķuša

Aiz stīvā niedrāja, aiz sila aizmiguša,

Kur pāri debesis kā smags un pelēks vāks,

Starp krūmiem pamostas un ierejas kaķuša.

Dreb visa pamale, krīt sārtums Daugavā.

Kā rokas zeme trīc.

Kaut nāktu ātrāk rīts.

Padomju lielgabals

Vāciešu gals.

Deg zeme debesīs. Lūzt visa ausmas mala.

Sirds asi sažņaudzas, un zvēri mežos īd.

Nav dārdiem vareniem ne sākuma, ne gala.

Kas šonakt elpo vēl, tas nedzīvos vairs rīt.

Kā lūpas mājas trīc.

Par stiklu trauslāks spīts.

Padomju lielgabals

Vāciešu gals.

Krīt galvā milzīgs zvans. Viss irst un kopā sajūk.

No dzīlēm uzvandīts, pret sauli arums mests.

Kur bija lauks, tur mežs, kur sils –tur sajaukts klajums.

Ne vājais cilvēks vairs, ne radība spēj dvest.

Sūrs, milzu bedrē gāzts,

Austs rīts kā nazis vāzts.

Padomju lielgabals

Vāciešu gals.

Padomju lielgabals – negaiss un nievs,

Bezdibens, nāve un kauju dievs

Padomju lielgabals

Mals.

 Avots: Cīņa. - 1944. - 19.nov.

Skaidrojumi:

Katjuša  (Катюшa)-  Sarkanās armijas reaktīvo mīnmetēju mašīnu „poētisks” nosaukums( faktiski -  БМ-8, БМ-13 БМ-31.)

Arnolds Strautnieks. Stukas.

Ko ilgās raugies, latvi, debess dzīlē?

Vai druvām vīstošām lai veldzi sniedz?

Un smietais Dievs šai zemei, ko tu mīlē,

Dot ražu zeltaino lai neaizliedz?

Gaiss svelmē trīc, un padebešu nava....

Bet kādēļ tad tev sejā iešalc prieks?

-Tur Stukas nāk ar smagu bumbu kravu...

Tur nāve nāk, lai mirtu ienaidnieks!

Tur veldze nāk....līst tēraudlietus svētais,

Tā dunai līdzi pukst visas tautas sirds,

To partizāns, to čekā arestētais

Dzird moceklis, un cīņai acis mirdz.

Šauj partizāns... dveš vieglāk ieslodzītais,

Daudz vieglāk viņš no žīda rokas mirst,

Jo vācu bumbu negaiss sengaidītais

Uz asinskraukļiem un to ligzdām birst.

Ik sprādziens ārdošais kā brīves dimda

Pat sievām bailīgām un bērniem šķiet:

Tur sadrūp tautas kauna pilnā trimda,

Un jaunais laikmets zibeņos jau zied.

Sniedz vācu kāviem latvis sirdi savu,

Jo kaujā kopīgā tam ziedoties ir prieks.

Tur Stukas iet ar svēto bumbu kravu

Uz austrumiem, lai mirtu lielinieks!

Avots:

Jaunatnes kalendārs 1942./ A.Šildes red. – Rīga: Latvju Grāmata, 1941., – 89.lp.; Zemgales gada grāmata „ Darbs un Zeme” 1942.gadam. Rediģējis Raimunds Čaks. – Jelgava, „Zemgale”,1941. -  73.lp. 

Piezīmes:

Arnolds Strautmanis –Latvijas neatkarības laikā „Pērkoņkrusta” loceklis; Ulmaņa režīma laikā administratīvi un krimināli tiesāts; nacistu okupācijas laikā publicists. Pēc kara – trimdā.

Stukas -  (Stuka – Sturzkampfflugzeug) – pikējošais vācu bumbvedējs Junkers Ju 87.

Vērmahta sonderfīreru darbība Kurzemē 1944.gada beigās

Latviešu karavīru palīdzības pilnvarotam Latvijā.

Latviešu karavīru palīdzības Kuldīgas apriņķa pilnvarotais A. Jansons

Pārskats par 1944.gada decembri – 1945.gada 4.janvāri.

Kuldīgā, 1945.gada 8.janvārī.

[...] ziedojumu vākšanu latviešu karavīriem ievērojami traucēja pagastos esošo sonderfīreru rīcība. Sevišķi apvainojoši rīkojušies Ranķu pagasta Sdf. Heinrat’s, kurš šī pagasta iedzīvotāju latviešu karavīriem ziedotos apm. 300 Ziemassvētku sainīšus pārņēmis savā rīcībā un tie mums zuduši.

Minētajs Sdf. pagasta valdes amatpersonām norādījis, ka viņš ziedojumu vākšanai neesot devis savu piekrišanu. Šāda Sdf. Heinrat’a rīcība rada asumus vācu un latviešu starpā, jo pagasta iedzīvotājiem rodas iespaids, ka tie nedrīkst ar dāvanām pat Ziemassvētkos atcerēties savus cīnītājus frontē. [...]

Bez tam pārējos pagastos esošie sonderfīreri pieprasījuši lauksaimniekiem obligāti uz Ziemassvētkiem armijas vajadzībām nodot adījumus un mājputnus. Piemēram:

1. Padures pag. Sdf. Šmit’s uzlicis obligātu nodevu katrai saimniecībai 1 pāri zeķu, 1 pāri cimdu un mājputnus 
2. Snēpeles pag. Sdf. Harms devis rīkojumu pagasta vecākajam ar apkārtrakstu ziņot lauksaimniekiem, ka no katriem 5 ha uz Ziemassvētkiem jānodod viens mājputns. Pagasta vecākais gan šādu rīkojumu nav pildījis.

Līdzīgs stāvoklis bijis arī citos pagastos. Šādā veidā iegūtie mājputni pa daļai nodoti kara lazaretēm, bet daļa (Padures pag.) izsniegta vācu karavīriem, kuri braukuši uz Vāciju atvaļinājumā. 

Avots, LVVA, P-954.f., 1.apr., 26.l., 180.lp.

Skaidrojumi.

Latviešu karavīru palīdzība (LKP) – dibināta 1943.gada 1.maijā (ar atpakaļejošu datumu – 29.03. 1943.) ar mērķi vākt dāvanu sainīšus, uzturēt atpūtas namus un karavīru klubus, rīkot koncertus, teātra izrādes utt. latviešu karavīriem. Pakļauta iekšlietu ģenerāldirektoram Oskaram Dankeram. Vadītājs Bruno Pavasars (līdz 1944.g.), vēlāk- Ēvalds Andersons (no 1944.gada rudens). LKP tika nodota arī leģiona oficioza „Daugavas Vanagi” izdošana (faktiski izdeva ģenerālkomisāra Rīgā propagandas daļa un vērmahta armiju grupas Nord propagandas daļa).   LKP pildīja gan sociālās un kultūras aprūpes funkcijas latviešu daļās, tā arī propagandiskus uzdevumus.

Sonderfīrers (Sonderführer, Sdf.) – vērmahta dienesta pakāpe administratīvajam armijas dienestam. Bija propagandas daļu sdf, tulki, inženierdienesta sdf., medicinīskā dienesta sdf. u.tt. Šeit runa iet par tā sauktajiem vērmahta apgādes sdf.

Ziņojums par 281. Abrenes bataljonu pretpadomju partizānu akcijas laikā

Latviešu drošības palīgpolicijas policijas ierēdņa Edgara Karabanova ziņojums politiskajam pārskatam laikā no 1943.g. marta līdz 20.aprīlim. 

Ar latviešu kārtības sargu [1] atgriešanos no bandītu tīrīšanas akcijas austrumos, [2] radušās plašas pārrunas starp atbraucējiem [3] un vietējiem iedzīvotājiem. Daudz tiek runāts par kaujās gūtajiem iespaidiem, bet bieži dzirdamas pārrunas, kurās tiek stāstīts par daudzajām nevērtībām, kuras notikušas. [....] Visvairāk tiek pieminēta sliktā apgāde, kura pēdējās nedēļas deva tādā veidā esot sarukusi , ka cilvēks normālos apstākļos ar tādu nemaz nevarētu iztikt. Arī cigarešu deva bijusi maza un beigās tā sarukusi, ka dažreiz izdota viena vai divas cigaretes par visu dienu.  Esot [4] novērojuši, ka bataljona uzturzinis, kura rīcībā bijusi kantīne, plašos apmēros rīkojies ar lieliem degvīna un cigarešu krājumiem, tos pārdodot vai ar tiem spekulējot. Karavīros radies slikts noskaņojumus un īgnums pret savu priekšniecību, jo tā šos apstākļus nav likvidējusi vai vienkārši nav gribējusi to darīt. Esot radies iespaids, ka latviešu bataljona vadība dzinusi kopējas spekulācijas intrigas ar vācu virsnieku – uzturzini – kantīnes pārzini. Esot novērojuši, ka bataljona komandiera rīcībā, bataljona štābā, atradusies vesela kanna ar mākslīgo medu, turpretī bataljona vīriem bijis jāiztiek ar niecīgu paciņu dienā.[...] Tikpat smieklīgi maza bijusi siera deva, kuru vīri nevarējuši savā starpā sadalīt tās niecīguma dēļ. Tāds esot bijis stāvoklis ar apgādi Abrenes bataljonā [5] un droši vien arī citos bataljonos nesot klājies labāk, jo visur radušies neapzinīgi cilvēki, kuri izmantojuši gadījumu, lai vārētu uz citu biedru rēķina iedzīvoties un mājās aizsūtīt vai aizvest lieku klg.[6] speķa.

Slikts iespaids palicis par bataljona komandieri plkv.-ltn. Veisu [7], jo tas esot ļoti pavirši pārbaudījis faktiskos apstākļus bataljonā, bet ziņojis vienmēr ka bataljonā viss [ir] labākajā kārtībā. Bijis augstākās vadības izpratējs un nav interesējies par karavīru labklājību.

Pretējs iespaids radies par SS vīru [8] komandieri majoru Arāju [9], kurš visur un vienmēr dalījies iespaidos ar saviem kareivjiem. Ļoti labs esot bijis policijas vadītājs Schröder’s [10], kurš komandējot visu policijas spēku grupu vienmēr taupījis savu bataljonu dzīvo spēku un tīrīšanas akcijai beidzoties, kārtības sargus atgriezis atpakaļ dzimtenē, kā projām braucot tiem bija solījis.

Grūtības esot sagādājis sliktais apbruņojums, jo nevienam automātiskam ierocim nav bijušas rezerves daļas. Neesot izsniegtas arī eļļas ieroču tīrīšanai un glicerīns ložmetēju vajadzībām un tā sekas bijuši vairāki kritiski brīži saskarsmes laikā ar ienaidnieku, kad, piem., no ložmetēju vada 4 ložmetējiem 3 atteikušies darboties. Vāja bijusi arī medicīniskā palīdzība, jo mazie medikamentu krājumi un steigā apmācītie sanitāri nav varējuši pilnā mērā pildīt savus uzdevumus. [..] Vispār nekārtības bijušas tik lielas un tik bieži sastopamas, ka neesot vairs nekādas patikas līdzīgā pasākumā piedalīties.

Avots: LVVA, P-252.f., 1.apr., 44.l., 18. -19.lp.

Skaidrojumi:                                                                                                                                                              

1.    T. i. policijas bataljonu.
2.    Domāta akcija „Winterzauber” (Ziemas burvība), kas norisinājās no 1943. gada 15. februāra līdz 2. aprīlim Baltkrievijas teritorijā – Osvejas rajonā.
3.   Domāti policijas bataljoniem piederīgie.
4.   T.i., policisti. 
5. 281. Abrenes bataljons – saformēts Rīgā 1943. gada janvārī. Izformēts 1943.gada aprīlī pēc atgriešanās no pretpartizānu operācijām.
6.  T.i., kilogramu. 
7. Voldemārs Veiss (1892 -1944) – Latvijas armijas pulkvedis- leitnants. Nacistu okupācijas laikā : Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. No 1943. gada 281.Abrenes bataljona komandieris, vēlāk 19 ieroču SS divīzijas 42. grenadieru pulka komandieris, SS štandartenfīrers.
8.  Domāta, t.s. Drošības policijas un SD latviešu palīgpolicija. (Saukta arī par latviešu SD vai Arāja komandu.
9. Viktors Arājs (1910 – 1988) Latviešu SD palīgpolicijas komandieris. Notiesāts 1976.g. Hamburgā par kara gados veikto holokaustu Latvijā.
10. Valters Šrēders  (Walter Schröder, 1902 – 1973) SS brigadenfīrers. SS un policijas pavēlnieks Latvijas ģenerālapgabalā (SS- und Polizeiführer in Riga) (1941 -1944)

Pārtikas devas ieslodzītajiem Latvijas teritorijā nacistu okupācijas laikā. 1944.gads

Pārtikas Nodrošināšanas departaments -  ...........apriņķa /pilsētas vecākam

1944.g.13.aprīlī.

Saskaņā ar Ģenerālkomisāra Rīgā š.g. 23 .marta rakstu Skt.Z:III-E 3/222/44, PND paziņo, ka arestēto un cietumnieku uzturam, par to pārsūtīšanas laiku no vienas apcietinājuma vietas uz otru, sākot ar 25 izdales periodu t.i.1944.g.17.aprīli ir noteiktas sekojošas pārtikas devas vienai personai dienā:

	Vīriešiem	Sievietēm
Maize	500g	400g
Desas vai siers	50g	50g
Sviests II šķ. Vai liellopu tauki	25g	25g
Marmelāde	50g	50.g

 Pieprasījumi, iepirkšanas apliecību saņemšanai augšminēto pārtikas produktu iegādei, cietuma priekšniekam jāiesniedz piekritīgam pilsētas vai pagasta valdes vecākam, saskaņā ar 1943. gada 26. jūnija RV[Rīkojumu Vēstnesī] Nr.145 publicēto paziņojumu.

Ja pārsūtāmām personām pārtikas devas attiecīgam izdales periodam būtu jau izprasītas un saņemtas, tad jaunu pieprasījumu, šeit minēto pārtikas devu saņemšanai cietuma priekšniekam nav jāiesniedz, bet pārvietojamo personu uzturam par pārsūtīšanas laiku šīs devas jāizsniedz no cietuma rīcībā esošā krājuma.

Ja starp pārsūtītām personām būtu slimnieki, kuriem uz ārsta apliecību pamata pienāktos pārtikas papilddevas, tad tās izsniedzamas pēc vispārējiem noteikumiem par slimnieku pārtikas papilddevām.

Cietuma priekšniekam piekrīt atbildība par likumīgu pārtikas devu pieprasīšanu, saņemšanu un to sadalīšanu ieslodzītiem.

V.Salnītis [Dep.dir.]

V.Briedis [Sadales nodaļas vad.v.]

Avots:  LVVA, P-30.f.1.apr., 178.l., 20.lp.