Ko ilgās raugies, latvi, debess dzīlē?
Vai druvām vīstošām lai veldzi sniedz?
Un smietais Dievs šai zemei, ko tu mīlē,
Dot ražu zeltaino lai neaizliedz?
Gaiss svelmē trīc, un padebešu nava....
Bet kādēļ tad tev sejā iešalc prieks?
-Tur Stukas nāk ar smagu bumbu kravu...
Tur nāve nāk, lai mirtu ienaidnieks!
Tur veldze nāk....līst tēraudlietus svētais,
Tā dunai līdzi pukst visas tautas sirds,
To partizāns, to čekā arestētais
Dzird moceklis, un cīņai acis mirdz.
Šauj partizāns... dveš vieglāk ieslodzītais,
Daudz vieglāk viņš no žīda rokas mirst,
Jo vācu bumbu negaiss sengaidītais
Uz asinskraukļiem un to ligzdām birst.
Ik sprādziens ārdošais kā brīves dimda
Pat sievām bailīgām un bērniem šķiet:
Tur sadrūp tautas kauna pilnā trimda,
Un jaunais laikmets zibeņos jau zied.
Sniedz vācu kāviem latvis sirdi savu,
Jo kaujā kopīgā tam ziedoties ir prieks.
Tur Stukas iet ar svēto bumbu kravu
Uz austrumiem, lai mirtu lielinieks!
Avots:
Jaunatnes kalendārs 1942./ A.Šildes red. – Rīga: Latvju Grāmata, 1941., – 89.lp.; Zemgales gada grāmata „ Darbs un Zeme” 1942.gadam. Rediģējis Raimunds Čaks. – Jelgava, „Zemgale”,1941. - 73.lp.
Piezīmes:
Arnolds Strautmanis –Latvijas neatkarības laikā „Pērkoņkrusta” loceklis; Ulmaņa režīma laikā administratīvi un krimināli tiesāts; nacistu okupācijas laikā publicists. Pēc kara – trimdā.
Stukas - (Stuka – Sturzkampfflugzeug) – pikējošais vācu bumbvedējs Junkers Ju 87.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru