Kājāmgājējs karā

Trešdien, 2012. gada 16. maijā, plkst. 13.00 Latvijas Universitātes (Rīgā, Raiņa bulvārī 19) Mazajā aulā notiks pretrunīgi vērtētas personības – Veras Kacenas – dokumentālā romāna “Kājāmgājējs karā”, kuru papildina izsmeļoši Latvijas Universitātes profesores Vitas Zelčes un vēstures zinātnes doktora Kaspara Zeļļa komentāri, atvēršanas svētki.

            “Šī grāmata ir uzrakstīta pirms 40 gadiem un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam. Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju Latvijā nav iespējams izdot,” stāsta romāna izdošanas idejas autore un redaktore LU profesore Vita Zelče, “turklāt līdz šim zināmais Latvijas “atvilktnes literatūras” klāsts ir visai neliels. Šī Veras Kacenas grāmata ir patiesa sensācija gan latviešu literatūras cienītājiem, gan vēsturniekiem, gan arī sociālās atmiņas pētniekiem.”

            Otrs grāmatas redaktors Dr.hist. Kaspars Zellis uzsver: “Kacenas dokumentālais romāns skaudri atsedz to latviešu ikdienu, kas dažādu iemeslu dēļ bija spiesti vai izvēlējās karot Sarkanās armijas pusē. Darbs, domāju, spēj atbildēt arī uz daudziem jautājumiem, kas nepieciešami, lai saprastu mūsu vēsturi, nevis šķirotu cilvēkus pareizajos un nepareizajos. Domāt ir grūtāk nekā nosodīt, tāpēc tas lasāms pirmkārt tiem, kas vēlas izprast, kas notika vairāk nekā pusgadsimtu iepriekš un diemžēl skar mūs vēl šodien.”

            Arī viena no grāmatas recenzentēm LU Latvijas vēstures institūta pētniece Ineta Lipša papildina iepriekš teikto, sakot: “Domāšana par sajūtu notrulināšanos nāves ikdienišķumā. Par jebkādu attiecību jēgu. Par dažādu staļinisma pieredzi guvušiem cilvēkiem Sarkanās armijas rindās, kas 1944. gada rudenī Latvijā iebruka, atgriezās, palika. Veras Kacenas iezīmētā cilvēcisko pieredžu “bābele”, kas toreiz nobruka pār Latvijas cilvēkiem, tādā vai citādā veidā joprojām ir šeit un tagad. Viņas pārdomu dēļ “Kājāmgājējs karā” ir lasīšanas vērts arī četrdesmit gadus pēc uzrakstīšanas.”

            Grāmata stāsta par latviešiem Otrajā pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā. Tā ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti, aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Un “kara dzirnas” turpina darbu. Kājāmgājēji karā – karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri. Karā tēlojuma mozaīkā vienlīdz spilgti zaigo kā cildenais, tā nelietīgais, pašaizliedzība un nodevība, dzīvība un nāve...

            Grāmatas ievadā lasāms Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratora Andreja Grāpja stāstījums par Veras Kacenas dzīves būtiskākajiem notikumiem. Izdevuma noslēgumā ievietots Dainas Eglītes, Vitas Zelčes un Kaspara Zeļļa raksts par 130. latviešu strēlnieku korpusa sociālo portretu. V. Kacenas dokumentālo romānu “Kājāmgājējs karā” papildina arī zinātniskie komentāri un kara laika fotogrāfijas.

            “Kājāmgājējs karā” ir otrā grāmata apgāda Mansards izdotajā sērijā Nospiedumi. Pirmā bija pagājušajā gadā izdotā “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”, kas saņēma LTV1 balvu “Kilograms kultūras”, bet sagatavošanā ir latviešu leģionāra kara atmiņstāsts.

            V. Kacenas “Kājāmgājējs karā” izdots ar viņas dēla Jāņa Kacena atļauju. Grāmata sagatavota valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” finansējuma ietvaros, tās iespiedversija izdota, pateicoties Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) atbalstam.

            Grāmatas “Kājāmgājējs karā” atvēršanas svētos būs iespēja iegādāties grāmatu par apgāda cenu.

 

Informāciju sagatavoja: Aija Rozenšteine, projekta koordinatore

Papildu informācija:

Aija Rozenšteine

mob. 29151217

aija.rozensteine@lu.lv

Pētnieki stāstīs par 8./9. maija pretrunīgajām piemiņas dienām

7. maijā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, notiks atklātā lekcija „8./9. maijs. Kāpēc?”, kurā eksperti skaidros, kā Latvijā tiek atzīmētas Otrā pasaules kara beigas un kāpēc tās tiek atzīmētas divos dažādos datumos. Lekciju rīko grāmatas “Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” autori sadarbībā ar LU Sociālās atmiņas pētniecības centra atbalsta biedrību.

Lekcija būs organizēta divās daļās. Pirmajā daļā ar referātiem uzstāsies vēstures doktors Kaspars Zellis un LU profesore Vita Zelče. K. Zellis ziņos par nacistiskās Vācijas kapitulāciju un tās lomu Eiropas piemiņas telpā, bet V. Zelče iepazīstinās ar to, kā padomju laikā izveidojās 9. maija svētku tradīcija un kas ar to notika pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lekcijā tiks raksturotas arī 130.latviešu strēlnieku korpusa atceres tradīcijas. Publiskās lekcijas otrajā daļā par 8./9. maija piemiņas pasākumiem un to atainojumu Latvijas preses izdevumos stāstīs sociālās atmiņas pētnieces Olga Procevska, Klinta Ločmele un Laura Uzule.

Atklātās lekcijas sākums plkst. 14.30.

Grāmata „Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” tapusi valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. To klajā laidis apgāds „Zinātne” ar Fridriha Eberta fonda atbalstu. Grāmatā iekļauti LU pētnieku rakstu par sociālo atmiņu, Latviešu leģiona piemiņas dienas un Padomju Savienības Uzvaras svētku vēsturi un šodienu Latvijā, kā arī par 16. marta un 8./9. maija reprezentāciju presē kopš 20. gs. 90. gadu sākumu. Grāmatu noslēdz ieskats projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieku veiktajos 16. marta un 8./9. maija pasākumu etnogrāfisko novērojumu piezīmēs.

 

Paziņojumu masu medijiem sagatavojis LU Sociālās atmiņas pētniecības centra atbalsta biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns

Papildu informācija: Mārtiņš Kaprāns, mob. 29337388