Latvijas Centrālajai padomei - 70

Sestdien, 10. augustā plkst. 11.00 Usmas Tautas namā norisināsies Rubeņa bataljona muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja organizēta zinātniskā konference, veltīta Latvijas Centrālās padomes dibināšanas 70. gadadienai. 

Latvijas Centrālā padome (LCP) bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā 1943. gada 13. augustā slepeni Rīgā izveidota demokrātiska pretošanās kustības organizācija. To veidoja pirmskara lielāko politisko partiju (Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Zemnieku savienība, Demokrātiskais centrs un Latgales kristīgo zemnieku partija) pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. LCP mērķis bija demokrātiskas Latvijas Republikas atjaunošana, balstoties uz 1922. gada Satversmes pamatprincipiem. LCP izveidoja slepenus kontaktus ar pārējo Baltijas valstu pretošanās kustību pārstāvjiem, sniedza informāciju un sagatavoja vairākus memorandus Rietumu valstu valdībām. 1944. gada 17. martā pēc LCP iniciatīvas tapa 188 latviešu sabiedriski-politisko darbinieku parakstīts memorands par nepieciešamību atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti.

1944. gada vasarā-rudenī, sadarbībā ar Latvijas sūtni Stokholmā Voldemāru Salno un zviedru un amerikāņu slepenajiem dienestiem, norisinājās nelegāla latviešu bēgļu laivu akcija pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Īpaša loma tās īstenošanā bija LCP sakaru grupai Ventspilī, laivu braucienu organizētājam Eduardam Andersonam un LCP sakarniekam Leonidam Siliņam. Līdz Otrā pasaules kara beigām Zviedrijā organizēti ar LCP atbalstu, kā arī privātā kārtā ieradās vairāk kā 4500 latviešu bēgļu. Objektīvu apstākļu dēļ LCP un 1944. gada jūlijā Skrīveru pagastā izveidotā ģenerāla Jāņa Kureļa grupa nespēja īstenot plānus par Latvijas pagaidu valdības izveidošanu un militārās sacelšanās organizēšanu Rīgā un Kurzemē. Tomēr no 1944. gada 18. novembra līdz 9. decembrim kaujas pret nacistu okupācijas varas bruņotajiem formējumiem Abavas upes rajonā izcīnīja ģenerāļa Kureļa grupas leitnanta Roberta Rubeņa bataljona karavīri.

Zinātniskā konference „Latvijas Centrālajai padomei - 70” norisināsies Rubeņa fonda programmas „Kurzemes dialogi” ietvaros. Tās gaitā notiks arī apaļā galda diskusija par Latvijas Centrālās padomes nozīmi mūsdienās un jauniešu sekcija par pretošanās kustību Kurzemē. Konferencē un diskusijā uzstāsies vēstures doktori Dzintars Ērglis, Ritvars Jansons, Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis, komunikācijas zinātnieki Dr. phil. Ainārs Dimants un Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, filoloģijas doktore Sarma Kļaviņa, novadpētnieki Herberts Knets (Kuldīga), Andrejs Ķeizars (Ugāle) un Rihards Rubīns (Liepāja) un citi. Konferences laikā būs iespējams iepazīties ar ceļojošo izstādi par pretošanās kustību Latvijā, apmeklēt Rubeņa fonda atjaunoto leitnanta Rubeņa bataljona 2. rotas bunkuru Usmas pagasta „Ilziķos” un noskatīties režisora Raita Valtera dokumentālo filmu „Nesalauztie” par bruņoto pretošanos Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Konferenci organizē Latvijas Okupācijas muzejs un Rubeņa bataljona muzejs, kas izveidots 2009. gadā Ugālē ar mērķi pētīt un sabiedrībai atklāt ģenerāļa Kureļa grupas leitnanta Rubeņa komandētā bataljona cīņas Kurzemē. 2011. gada maijā notika Rubeņa bataljona muzeja pirmā zinātniskā konference „Vide. Vara. Varoņi”, kas bija veltīta cilvēku likteņiem Kurzemē Otrā pasaules kara laikā. Katru gadu 14. novembrī norisinās rubeniešu piemiņas pasākums Usmas pagastā pie Ilziķu ezera. Plašu rezonansi sabiedrībā izsauca 2002. gadā uzsāktā uzņēmēju grupas iniciatīva izveidot pieminekli K. Čakstem un Latvijas pretošanās kustībai Rīgas centrā, kas dažādu iemeslu dēļ līdz šim tā arī nav īstenojusies.   

Sīkāka informācija par konferenci pa tālr. 26559172 (A. Ķeizars) vai 26498236 (U. Neiburgs).

1919. gada 6. maija izlīgums starp muižniecību ( lielgruntniecību) un zemniecību (mazgruntniecību)

1919.gada 10. maijā tika apstiprināts mācītāja Andrieva Niedras kabinets, kurā politiskā platforma tika bāzēta uz šī izlīguma. Vai tā bija alternatīva Ulmaņa pagaidu valdības politikai, vai vācu vēlme saglabāt savas vadošās pozīcijas? Vai to varam uzskatīt par izlīgumu? Vai šādai politikai bija nākotne un kāda tad izskatītos Latvija? Daudz jautajumu rodas..... A. Niedras valdība savas pilnvaras nodeva Antantes pārstāvjiem 1919. gada 24. jūnijā pēc Cēsu kaujām, rezultātā arī šie izlīgumi zaudēja savu politisko nozīmi. Tomēr izlīguma teksts ir interesants laikmeta avots.

  Apakšā parakstījušies Latvijas zemniecības un lielgruntniecības izlīgšanas komitejas locekļi caur šo apliecina pēc labākās ziņas un sirdsapziņas, ka pēc viņu pārliecības kā Latvijas zemniecība, tā arī lielgruntniecība, līdz viņa varēs atsvabinātā Latvijā netraucēti izteikt savas domas un vēlēšanās , atzīs par labu un apstiprinās izlīgšanu starp abām minētām iedzīvotāju grupām uz sekojošiem pamatiem:

1)      Neatlaidīga cīņa pret lielniecismu.
2)      Neatkarīgās Latvijas un viņas valdības pabalstīšana.

3)      Par valsts uzbūves stiprāko pamatu uzskatāma mazgruntniecība. 

4)      Lielgruntniecība atsakās no visām savām privilēģijām. Politikā, nodokļu un saimniecisko tiesību ziņā tiek mazgruntniecība un  lielgruntniecība nostādītas līdzvērtīgas. Bezzemniekiem tiek dota iespēja, iegūt ar valsts pabalstu zemes dzimtsīpašumu. 

5)      Jaunu mazgruntniecību nodibināšanai jāizlieto vispirms valstei piederošā un brīvprātīgi piedāvātā zeme. Lai iegūtu tālāko zemes vajadzību, tad lielgruntniecība ir ar mieru, ka viņu īpašumu viena daļa tiek pret atlīdzināšanu atsvabināta, lai nodibinātu bezzemniekiem jaunas mazgruntnieku saimniecības. Caur atsvabināšanu nedrīkst ciest pastāvošo saimniecību dzīves spēja. 

6)      Vāciešiem – baltiešiem tiek garantēts: 

a.       Kulturela autonomija ar tiesību sev uzlikt nodokļus; 

b.      Vācu valodas līdztiesība ar latviešu valodu ārēju darīšanu vešanā visās administratīvajās tiesu un pašvaldības iestādēs, kā arī pie debatēm valsts un pašvaldību iestādēs. 

c.       Baltijas vācieši ieņem Latvijas valdībā vienu trešo daļu ministru vietu. 

7)      Pie valsts un pašvaldību ierēdņu pieņemšanas nedrīkst svarā viņu tautība, bet to spējas, pie kam pirmajos desmit gados viņu pieņemšanai nav par kavēkli tas, ja viņi vēl pilnīgi nepārvalda latviešu valodu.

Parakstīja šo izlīgumu no lielgruntnieku puses: barons von Rādens - Mainhofs, barons von Volfs - Lindenbergs, un T. Samsons; no latviešu puses Latvijas Zemturu padomes locekļi Andrievs Niedra, Dr. T. Vankins, P. Eglite

Avots:

Latvijai. //  Latvijas Avīze. – 1919. - 17.jūn.

Lūgums atsaukties latviešu leģionārus un viņu tuviniekus!!

Latvijas Universitātes pētnieki lūdz latviešu leģionārus un viņu
tuviniekus dalīties dzīves pieredzē, aizpildot socioloģiskās aptaujas
anketu. Tās saņemšanai pieteikties, zvanot uz tālruni 25674935.

Aicinājums parakstīt vēstuli amatpersonām

Dārgie kolēģi! Aicinām parakstīt atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām pret paradzētajiem akadēmiskās brīvības izkropļojumiem. Visus, kas vēlas pievienoties, lūdzam aizsūtīt epastu uz gustavs.strenga@gmail.com vai olga.procevska@gmail.com minot akadēmisko grādu.

Vēstules teksts: "Mēs, vairāku zinātnes nozaru pārstāvji, lūdzam Valsts prezidentu neizsludināt Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinātos un Saeimas 2013.gada 14.februārī pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, 6. pantā, kuri paredz “pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai”. Mēs uzskatām, ka šādi grozījumi apdraud akadēmisko brīvību un ievieš demokrātijā nepieņemamu drošības dienestu kontroli pār akadēmisko pētniecību. Zinātniskās darbības likums pašreizējā redakcijā jau pietiekami regulē tādu zinātnieku darbību, kas varētu radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai un videi. Mēs uzskātām, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinātās pārmaiņas zinātnes regulējumā diskreditē Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraud tās kvalitāti un reputāciju."

P.S. uz norādītajiem epastiem varat arī sūtīt ieteikumus vēstules teksta uzlabošanai.

NEW: 22.02.13. 16.00.
 Lai gan Valsts prezidents šodien atgrieza Zinātniskās darbības likumu Saeimai http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20130222-zinatne.pdf 
 vēstuli valsts amatpersonām nosūtīsim tāpat. Pēdējie notikumi lika nedaudz mainīt pirmo teikumu:

"Mēs, vairāku zinātnes nozaru pārstāvji, atbalstām Valsts prezidenta lēmumu neizsludināt Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinātos un Saeimas 2013.gada 14.februārī pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, 6. pantā, kuri paredz “pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai”. Mēs uzskatām, ka šādi grozījumi apdraud akadēmisko brīvību un ievieš demokrātijā nepieņemamu drošības dienestu kontroli pār akadēmisko pētniecību. Zinātniskās darbības likums pašreizējā redakcijā jau pietiekami regulē tādu zinātnieku darbību, kas varētu radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai un videi. Mēs uzskātām, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinātās pārmaiņas zinātnes regulējumā diskreditē Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraud tās kvalitāti un reputāciju." 

https://docs.google.com/document/d/1h7BhgkUQ9fa_CpWG4tUddW15RvX_DEwAxHxLfdjkFZc/edit 

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība: Gada vēsturnieks 2012 (aptauja)

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība: Gada vēsturnieks 2012 (aptauja): Biedrība ar prieku paziņo, ka ir uzsākts balsojums par 2012. gada vēsturnieka notiekšanu. Aicinām visus interesentus aizpildīt aptaujas form...

IELŪGUMS