Ziņojums par 281. Abrenes bataljonu pretpadomju partizānu akcijas laikā

Latviešu drošības palīgpolicijas policijas ierēdņa Edgara Karabanova ziņojums politiskajam pārskatam laikā no 1943.g. marta līdz 20.aprīlim. 

Ar latviešu kārtības sargu [1] atgriešanos no bandītu tīrīšanas akcijas austrumos, [2] radušās plašas pārrunas starp atbraucējiem [3] un vietējiem iedzīvotājiem. Daudz tiek runāts par kaujās gūtajiem iespaidiem, bet bieži dzirdamas pārrunas, kurās tiek stāstīts par daudzajām nevērtībām, kuras notikušas. [....] Visvairāk tiek pieminēta sliktā apgāde, kura pēdējās nedēļas deva tādā veidā esot sarukusi , ka cilvēks normālos apstākļos ar tādu nemaz nevarētu iztikt. Arī cigarešu deva bijusi maza un beigās tā sarukusi, ka dažreiz izdota viena vai divas cigaretes par visu dienu.  Esot [4] novērojuši, ka bataljona uzturzinis, kura rīcībā bijusi kantīne, plašos apmēros rīkojies ar lieliem degvīna un cigarešu krājumiem, tos pārdodot vai ar tiem spekulējot. Karavīros radies slikts noskaņojumus un īgnums pret savu priekšniecību, jo tā šos apstākļus nav likvidējusi vai vienkārši nav gribējusi to darīt. Esot radies iespaids, ka latviešu bataljona vadība dzinusi kopējas spekulācijas intrigas ar vācu virsnieku – uzturzini – kantīnes pārzini. Esot novērojuši, ka bataljona komandiera rīcībā, bataljona štābā, atradusies vesela kanna ar mākslīgo medu, turpretī bataljona vīriem bijis jāiztiek ar niecīgu paciņu dienā.[...] Tikpat smieklīgi maza bijusi siera deva, kuru vīri nevarējuši savā starpā sadalīt tās niecīguma dēļ. Tāds esot bijis stāvoklis ar apgādi Abrenes bataljonā [5] un droši vien arī citos bataljonos nesot klājies labāk, jo visur radušies neapzinīgi cilvēki, kuri izmantojuši gadījumu, lai vārētu uz citu biedru rēķina iedzīvoties un mājās aizsūtīt vai aizvest lieku klg.[6] speķa.

Slikts iespaids palicis par bataljona komandieri plkv.-ltn. Veisu [7], jo tas esot ļoti pavirši pārbaudījis faktiskos apstākļus bataljonā, bet ziņojis vienmēr ka bataljonā viss [ir] labākajā kārtībā. Bijis augstākās vadības izpratējs un nav interesējies par karavīru labklājību.

Pretējs iespaids radies par SS vīru [8] komandieri majoru Arāju [9], kurš visur un vienmēr dalījies iespaidos ar saviem kareivjiem. Ļoti labs esot bijis policijas vadītājs Schröder’s [10], kurš komandējot visu policijas spēku grupu vienmēr taupījis savu bataljonu dzīvo spēku un tīrīšanas akcijai beidzoties, kārtības sargus atgriezis atpakaļ dzimtenē, kā projām braucot tiem bija solījis.

Grūtības esot sagādājis sliktais apbruņojums, jo nevienam automātiskam ierocim nav bijušas rezerves daļas. Neesot izsniegtas arī eļļas ieroču tīrīšanai un glicerīns ložmetēju vajadzībām un tā sekas bijuši vairāki kritiski brīži saskarsmes laikā ar ienaidnieku, kad, piem., no ložmetēju vada 4 ložmetējiem 3 atteikušies darboties. Vāja bijusi arī medicīniskā palīdzība, jo mazie medikamentu krājumi un steigā apmācītie sanitāri nav varējuši pilnā mērā pildīt savus uzdevumus. [..] Vispār nekārtības bijušas tik lielas un tik bieži sastopamas, ka neesot vairs nekādas patikas līdzīgā pasākumā piedalīties.

Avots: LVVA, P-252.f., 1.apr., 44.l., 18. -19.lp.

Skaidrojumi:                                                                                                                                                              

1.    T. i. policijas bataljonu.
2.    Domāta akcija „Winterzauber” (Ziemas burvība), kas norisinājās no 1943. gada 15. februāra līdz 2. aprīlim Baltkrievijas teritorijā – Osvejas rajonā.
3.   Domāti policijas bataljoniem piederīgie.
4.   T.i., policisti. 
5. 281. Abrenes bataljons – saformēts Rīgā 1943. gada janvārī. Izformēts 1943.gada aprīlī pēc atgriešanās no pretpartizānu operācijām.
6.  T.i., kilogramu. 
7. Voldemārs Veiss (1892 -1944) – Latvijas armijas pulkvedis- leitnants. Nacistu okupācijas laikā : Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. No 1943. gada 281.Abrenes bataljona komandieris, vēlāk 19 ieroču SS divīzijas 42. grenadieru pulka komandieris, SS štandartenfīrers.
8.  Domāta, t.s. Drošības policijas un SD latviešu palīgpolicija. (Saukta arī par latviešu SD vai Arāja komandu.
9. Viktors Arājs (1910 – 1988) Latviešu SD palīgpolicijas komandieris. Notiesāts 1976.g. Hamburgā par kara gados veikto holokaustu Latvijā.
10. Valters Šrēders  (Walter Schröder, 1902 – 1973) SS brigadenfīrers. SS un policijas pavēlnieks Latvijas ģenerālapgabalā (SS- und Polizeiführer in Riga) (1941 -1944)