ceturtdiena, 2014. gada 24. jūlijs

Par kādu Informācijas un propagandas daļas konkursu

Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļa 
Akts par iesniegtiem manuskriptiem oriģināldrāmas darbu sacensībai 1935. gada 15. – 16. maija svētku izrādei.
I.
Konkursā piedalīties Informācijas un propagandas daļa uzaicināja deviņus autorus: Aleksandru Grīnu, Aspaziju, Jāni Akurāteru, Elīnu Zālīti, Kārli Zariņu, Jāni Veseli, Jāni Jaunsudrabiņu, Voldemāru Zonbergu un Robertu Kroderi. Aicinājums visiem autoriem izsūtīts š.g.9.februārī.
II.
8.martā, uz J. Akurātera lūgumu, konkursam domāto manuskriptu iesniegšanas termiņu, ar viceministra A.Bērziņa kunga piekrišanu pagarināja līdz 11. martam plkst. 12 naktī.
III.
9.martā ienāca manuskripts ar motto: „Cauri cīņām, cauri mokām – allaž augšup”
11.martā tika iesniegti manuskripti :
1. ar motto „No vakara līdz rītam”;
2. ar motto „Mūžīgā tauta”;
3. ar motto „Viņa spēcīgais gars vienmēr lai piemājo mums”.
IV.
17. un 19. februārī  tika saņemti paziņojumi no Elīnas Zālītes un no Kārļa Zariņa, ka viņi atsakās no piedalīšanās konkursā nevaļas un laika trūkuma dēļ.
V.
20. martā konkursa žūrijas locekļiem: viceministram A. Bērziņam, Informācijas un propagandas daļas vadītājam J. Mežaraupam, redaktoram J. Druvam, rakstniekam Ed. Virzam, teātra direktoram A. Bērziņam, teātra direktoram Ed. Smiļģim un režisoram J. Muncim izsūtīja pa vienam eksemplāram no katras konkursam iesūtītās lugas un uzaicinājumu piektdien, 22. martā pulkst. 11 dienā ierasties pie viceministra A.Bērziņa kunga uz žūrijas sēdi godalgu piespriešanai.
To paziņodama, Informācijas un propagandas daļa konkursa  lietu nodod konkursa žūrijai.
Informācijas un propagandas daļas vadītājs:  J. Mežaraups
Ideoloģijas nodaļas vadītājs: A. Kroders

Veres:
Dokuments atrodas NA LVVA,3758.f., 1.apr., 207.l.,  364.lp.
Aleksandrs Grīns (1895 – 1941). Latviešu rakstnieks, publicists. 1941.g. apcietināts un nošauts Astrahaņas cietumā.
Aspazija (Elza Pliekšāne) (1865 -1943). Latviešu dzejniece, literāte politiķe.
Jānis Akurāters (1876 – 1937). Dzejnieks, rakstnieks politiķis.
Jānis Jaunsudrabiņš (1877 – 1962) .Latviešu rakstnieks. Miris trimdā Vācijā.
Elīna Zālīte (1898 – 1955). Latviešu rakstniece, tulkotāja.
Kārlis Zariņš (1889 – 1978). Latviešu rakstnieks, daudzu vēsturisku romānu autors. Pēc Otrā pasaules kara ar literatūru nenodarbojās.
Jānis Veselis (1896 – 1962). Latviešu rakstnieks, miris ASV.
Voldemārs Zonbergs [Sauleskalns] (1905 -1973) Rakstnieks, Nacionālā teātra dramaturgs. No 1939.g. Liepājas teātra direktors. 1941.gadā izsūtīts. Pēc atgriezšanās strādājis kā Literārās daļas vadītājs Liepājas teātrī.  
Roberts Kroders (1892 -1956).  Publicists, literāts, kritiķis. 1934. gada izrādes „Atdzimšanas dziesma” autors.
Jānis Mežaraups (1904 -1999) Zemnieku savienības politiķis, 4 Saeimas deputāts. Pēc apvērsuma strādājis par Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldību vecākā v.i.. 1935. gadā iecelts par Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas vadītāju. 1937.gadā  kļuvis par Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski – kulturālā departamenta direktors. 1938.g. martā kļuvis par pirms pāris mēnešiem dibinātās a/s „Kūdra”  valdes priekšsēdētāju un direktoru rīkotāju. Vācu okupācijas laikā no 1942.gada 1. septembra Ilūkstes apriņķa priekšnieks.
Arturs Kroders ( 1892 – 1973), Žurnālists, publicists. Laikraksta „Tēvijas Sargs” dibinātājs. 1934.gada maijā iecelts par Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas ideoloģisko rakstu redaktoru, vēlāk par Ideoloģijas nodaļas vadītāju. Vācu okupācijas laikā darbojies laikrakstā „Tēvija”. Miris trimdā Zviedrijā.
Alfrēds Bērziņš ( 1899 – 1977) Zemnieku savienības politiķis. Viens no 1934.gada 15. Maija apvērsuma sagatavotājiem. Pēc apvērsuma Iekšlietu viceministrs, no 1937.gada Sabiedrisko lietu ministrs. 1940.gadā pameta Latviju.
Jūlijs Druva (1882 – 1950). Žurnālists, no 1928 -1938.g. „Brīvā Zeme” redaktors. Latvijas Preses biedrības priekšsēdētājs. Miris ASV.
Edvarts Virza ( 1883 – 1940). Dzejnieks, publicists. Viens no 15. maija režīma ideologiem.
Artūrs Bērziņš ( 1882 – 1962). Publicists, teātra kritiķis. No 1925.g. – 1937.g. Latvijas Nacionālā teātra direktors. Miris trimdā Zviedrijā.
Edvards Smiļģis ( 1886 – 1966). režisors, Dailes teātra direktors un galvenais režisors.
Jānis Muncis (1886 – 1955). Scenogrāfs, mākslinieks. Strādājis Nacionālajā un Dailes teātrī. Ilgus gadus strādājis ASV. Pēc kara trimdā Vācijā vadījis Tautas augstskolu. Miris ASV.

Papildus iesākāms palsīt: G.Augusts. Jānis Muncis un latviešu masu propagandas teātris. http://www.zagarins.net/jg/jg96/JG96_Augusts-par-Munci.htm

1 komentārs:

Tomsone LV teica...

nevaļas un laika trūkuma dēļ - izrādās ir dažādi iemesli :D