Iekšlietu
ministrijas Informācijas un propagandas daļa
Akts par iesniegtiem manuskriptiem oriģināldrāmas darbu sacensībai
1935. gada 15. – 16. maija svētku izrādei.
I.
Konkursā piedalīties Informācijas un propagandas daļa
uzaicināja deviņus autorus: Aleksandru Grīnu, Aspaziju, Jāni Akurāteru, Elīnu
Zālīti, Kārli Zariņu, Jāni Veseli, Jāni Jaunsudrabiņu, Voldemāru Zonbergu un
Robertu Kroderi. Aicinājums visiem autoriem izsūtīts š.g.9.februārī.
II.
8.martā, uz J. Akurātera lūgumu, konkursam domāto manuskriptu
iesniegšanas termiņu, ar viceministra A.Bērziņa kunga piekrišanu pagarināja
līdz 11. martam plkst. 12 naktī.
III.
9.martā ienāca manuskripts ar motto: „Cauri cīņām, cauri
mokām – allaž augšup”
11.martā tika iesniegti manuskripti :
1. ar motto „No vakara līdz
rītam”;
2. ar motto „Mūžīgā tauta”;
3. ar motto „Viņa spēcīgais gars
vienmēr lai piemājo mums”.
IV.
17. un 19. februārī
tika saņemti paziņojumi no Elīnas Zālītes un no Kārļa Zariņa, ka viņi
atsakās no piedalīšanās konkursā nevaļas un laika trūkuma dēļ.
V.
20. martā konkursa žūrijas locekļiem:
viceministram A. Bērziņam, Informācijas un propagandas daļas vadītājam J.
Mežaraupam, redaktoram J. Druvam, rakstniekam Ed. Virzam, teātra direktoram A.
Bērziņam, teātra direktoram Ed. Smiļģim un režisoram J. Muncim izsūtīja pa
vienam eksemplāram no katras konkursam iesūtītās lugas un uzaicinājumu
piektdien, 22. martā pulkst. 11 dienā ierasties pie viceministra A.Bērziņa
kunga uz žūrijas sēdi godalgu piespriešanai.
To paziņodama, Informācijas un propagandas daļa
konkursa lietu nodod konkursa žūrijai.
Informācijas un propagandas daļas vadītājs: J. Mežaraups
Ideoloģijas nodaļas vadītājs: A. Kroders
Veres:
Dokuments atrodas NA LVVA,3758.f., 1.apr., 207.l., 364.lp.
Aleksandrs Grīns
(1895 – 1941). Latviešu rakstnieks, publicists. 1941.g. apcietināts un nošauts
Astrahaņas cietumā.
Aspazija (Elza
Pliekšāne) (1865 -1943). Latviešu dzejniece, literāte politiķe.
Jānis Akurāters (1876
– 1937). Dzejnieks, rakstnieks politiķis.
Jānis Jaunsudrabiņš (1877
– 1962) .Latviešu rakstnieks. Miris trimdā Vācijā.
Elīna Zālīte
(1898 – 1955). Latviešu rakstniece, tulkotāja.
Kārlis Zariņš
(1889 – 1978). Latviešu rakstnieks, daudzu vēsturisku romānu autors. Pēc Otrā
pasaules kara ar literatūru nenodarbojās.
Jānis Veselis (1896
– 1962). Latviešu rakstnieks, miris ASV.
Voldemārs Zonbergs
[Sauleskalns] (1905 -1973) Rakstnieks, Nacionālā teātra dramaturgs. No
1939.g. Liepājas teātra direktors. 1941.gadā izsūtīts. Pēc atgriezšanās
strādājis kā Literārās daļas vadītājs Liepājas teātrī.
Roberts Kroders (1892 -1956). Publicists, literāts, kritiķis. 1934. gada
izrādes „Atdzimšanas dziesma” autors.
Jānis Mežaraups (1904 -1999) Zemnieku savienības politiķis, 4
Saeimas deputāts. Pēc apvērsuma strādājis par Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldību
vecākā v.i.. 1935. gadā iecelts par Iekšlietu ministrijas Informācijas un
propagandas daļas vadītāju. 1937.gadā
kļuvis par Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski – kulturālā departamenta
direktors. 1938.g. martā kļuvis par pirms pāris mēnešiem dibinātās a/s „Kūdra” valdes priekšsēdētāju un direktoru rīkotāju. Vācu
okupācijas laikā no 1942.gada 1. septembra Ilūkstes apriņķa priekšnieks.
Arturs Kroders ( 1892 – 1973), Žurnālists, publicists. Laikraksta „Tēvijas
Sargs” dibinātājs. 1934.gada maijā iecelts par Iekšlietu ministrijas
Informācijas un propagandas daļas ideoloģisko rakstu redaktoru, vēlāk par
Ideoloģijas nodaļas vadītāju. Vācu okupācijas laikā darbojies laikrakstā „Tēvija”.
Miris trimdā Zviedrijā.
Alfrēds Bērziņš ( 1899 – 1977) Zemnieku savienības politiķis. Viens
no 1934.gada 15. Maija apvērsuma sagatavotājiem. Pēc apvērsuma Iekšlietu
viceministrs, no 1937.gada Sabiedrisko lietu ministrs. 1940.gadā pameta Latviju.
Jūlijs Druva (1882 – 1950). Žurnālists, no 1928 -1938.g. „Brīvā
Zeme” redaktors. Latvijas Preses biedrības priekšsēdētājs. Miris ASV.
Edvarts Virza ( 1883 – 1940). Dzejnieks, publicists. Viens no 15. maija
režīma ideologiem.
Artūrs Bērziņš ( 1882 – 1962). Publicists, teātra kritiķis. No
1925.g. – 1937.g. Latvijas Nacionālā teātra direktors. Miris trimdā Zviedrijā.
Edvards Smiļģis ( 1886 – 1966). režisors, Dailes teātra direktors
un galvenais režisors.
Jānis Muncis (1886 – 1955). Scenogrāfs, mākslinieks. Strādājis
Nacionālajā un Dailes teātrī. Ilgus gadus strādājis ASV. Pēc kara trimdā Vācijā
vadījis Tautas augstskolu. Miris ASV.
Papildus iesākāms palsīt: G.Augusts.
Jānis Muncis un latviešu masu propagandas teātris. http://www.zagarins.net/jg/jg96/JG96_Augusts-par-Munci.htm
1 komentārs:
nevaļas un laika trūkuma dēļ - izrādās ir dažādi iemesli :D
Ierakstīt komentāru