Krievu sabiedrisko organizāciju memorands Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1939)

Straujais kulturālais uzplaukums, kāds vērojams Latvijā pēdējos gados, nevar neskart krievu tautības pilsoņus. Krievu sabiedrība, pilnā mērā apzinoties savu pienākumu pret valsti un saviem līdztautiešiem, vēlas ikvienā ziņā veicināt krievu tautības iedzīvotāju kulturālā līmeņa pacelšanu Latvijā. Ar dziļu nožēlošanu viņa atzīst, ka krievu zemnieku masas kulturālā ziņā ir samērā atpakaļpalikušas un viņu parašas un tikumi visai rupji. Viņa atzīst, ka krievu tautības lauku iedzīvotāju starpā garīgās intereses ir vāji attīstītas, skolas zināšanas jaunatnē visai trūcīgas, pieprasījums pēc grāmatām un laikrakstiem mazs un nav pietiekošas prasmes pielietot grāmatu pamācības saimnieciskā dzīvē. Bet tāpat ir arī zināms , ka krievu tautības iedzīvotāji lielā mērā izjūt ārpusskolas izglītošanās iespēju un kulturālu izpriecu trūkumu krievu valodā.

Šo bēdīgo parādību cēlonis vispirmā kārtā ir tas, ka apmēram puse no krievu tautības bērniem pamatskolās nemācās savā mātes valodā. Šādi bērni vai nu nemaz nemācas krievu valodu vai arī mācas tik maz un vāji, ka nespēj krievu valodā ne kārtīgi lasīt, ne arī rakstīt. Tai pašā laikā, apmeklējot skolu 4 ziemas, viņi arī nepaspēj pietiekoši iemācīties valsts valodu, lai varētu brīvi lasīt latviešu valodā iznākošas grāmatas un laikrakstus. Aug pavisam neizglītota krievu paaudze, kas nemīl grāmatas, kam nav nekādu garīgu prasību. Zināšanām, kuras jaunatne iegūst skolā, nav pietiekoši stipra pamata un tās viegli izgaist, jo netiek papildinātas ar lasīšanu mājās; jaunatne nav pieradusi saprātīgi izlietot savu brīvo laiku. Ar to arī izskaidrojama rupjo tikumu un huļiganisma pieaugšana jaunatnē.

Krievu tautības iedzīvotāju kulturālo attīstību kavē arī tas, kas lauku apvidos nav krievu skolu un tautas bibliotēku, nesarīko priekšlasījumus un diskusijas krievu valodā un nenotiek arī vairs literāri – muzikāli vakari un teātra izrādes. Šur tur skolās bija vēl uzglabājušies nelieli bērniem piemērotu grāmatu krājumi no pirmskara laikiem, bet šīs grāmatas tagad galīgi nolietotas vai arī izņemtas no apgrozības sakarā ar pāriešanu uz latviešu mācības valodu.

Vietējās pašvaldības krievu skolu bibliotēkām krievu grāmatas neiegādājas. Krievu kulturālās organizācijas savā laikā mēģināja ierīkot tautas bibliotēkas krievu tautības iedzīvotājiem. Atvēra apm.30 nelielas bibliotēkas ar krievu klasiķu darbiem un populāru lauksaimniecības literatūru. Bet slēdzot Latgalē Krievu izglītības biedrības nodaļas, slēdza arī krievu bibliotēkas. Reizē ar to izbeidzās arī krievu tautas lekciju, svētku, teātra izrāžu un citu kulturālu izpriecu sarīkošana. Šādu, skolas izglītību papildinošu , audzinošu un izglītojošu sarīkojumu trūkums samazina skolas izglītojošo iespaidu, kavē iedzīvotāju garīgo attīstību un spiež pieaugušos un jaunatni savas atpūtas stundas pavadīt bezdarbībā un izlaidībā, kas krievu zemniekos modina dabisku neapmierinātību.

Dziļā pārliecībā, ka valsts intereses un krievu tautības iedzīvotāju labklājība prasa, lai spertu noteiktus soļus minēto bēdīgo parādību novēršanai, krievu sabiedrība lūdz:

1)  atstāt krievu skolas tajās vietās, kur krievu tautības skolnieku skaits ir ne mazāks par 80, kā tas paredzēts likumā (Izglītības un kultūras nolikuma 38.§), un tādas atvērt gadījumā, ja ienāk attiecīgi lūgumi;

2)  krievu tautības bērniem, kuri mācās skolās ar latviešu valodas mācības valodu, dot iespēju mācīties arī savu mātes valodu, sākot ar pirmo klasi, ja krievu tautības skolnieku skaits ir ne mazāks par 10. Jauktās skolās palielināt krievu valodas stundu skaitu uz svešvalodu rēķina;

3) iegādāties krievu skolām krievu grāmatas lasīšanai no tiem valsts līdzekļiem, kas atvēlēti mācības līdzekļu iegādāšanai; 

4)  atvēlēt no Kultūras fonda domes līdzekļiem pabalstu krievu tautas bibliotēku ierīkošanai krievu apdzīvotos apgabalos un latviešu tautas bibliotēku papildināšanai ar krievu grāmatām rajonos, kur iedzīvotāju sastāvs ir jaukts – kur dzīvo latvieši un krievi;

5)veicināt tautas lekciju un teātra izrāžu sarīkošanu krievu valodā, kā arī svētku, kino izrāžu u.c. sarīkošanu krievu iedzīvotājiem un atvieglot formalitātes, ar kurām saistīta atļaujas saņemšana šādiem sarīkojumiem.

Krievu sabiedrība no savas puses ne tikai ir gatava visiem spēkiem atbalstīt augšminētā izvešanu dzīvē, bet arī uzskatītu par savu goda pienākumu uzņemties ārpusskolas izglītības darba noorganizēšanu un vadīšanu krievu iedzīvotāju starpā, ja valdība to uzskatītu par lietderīgu un vēlamu.

Rīgas krievu biedrības priekšnieks J. Koreņevs

Rīgas krievu izglītības biedrības priekšnieks E. Tichonickis

Latvijas profesiju kameras locekļi ( 2 paraksti)

Veres:

Avots: NA LVVA, 3724.f., 1. apr. 2662.l., 1.lp. [noraksta noraksts] Dokuments nav datēts, tomēr spriežot pēc lietvedības aktiem tas ticis iesniegts pirms 1939.gada 17.oktobra.

Sergejs Koreņevs (1883 – 1943) – Latvijas armijas pulkvedis, publicists, sabiedriskais darbinieks. 1940.gadā apcietināts, izsūtīts. Miris izsūtījumā Uzbekijā.

Elpidifors Tihoņickis (1875 – 1942); pedagogs, sabiedriskais darbinieks, 2 Saeimas deputāts. 1940.gadā apcietināts, gājis bojā padomju soda nometnē.

Rīgas krievu biedrība (pirms tam biedrība „Krievu nacionālā apvienība Latvijā”); Biedrībā bija ap 109 biedriem- fiziskām personām un 28 organizācijām. ( Pēc SLM datiem 1939.g.) Biedrības mērķis: "apvienot krievu iedzīvotājus, lai sekmīgāki uzlabotu viņu dzīves apstākļus: kulturel- izglītojošā, ekonomiskā, tiesiskā, labdarības un veselības aizsardzības nozarēs."

Rīgas krievu izglītības biedrība ( pirms tam Krievu izglītības biedrība Rīgā); biedrībā bija ap 111 aktīvu biedru, tās mērķis „veicināt izglītību starp krievu tautības iedzīvotājiem Latvijā un sniegt materiālu un morālisku pabalstu viņu kulturālās vajadzībās”.