Gatavojot likumprojektu par krievu karagūstekņu un vietējo iedzīvotāju laulību aizliegumu Tieslietu ģenerāldirektors A.Valdmanis 1942.g. 23.sept. izsūtīja jautājumus kompetentām iestādēm: šajā gadījumā Veselības departamenta (vadītājs Dr. Teodors Vankins) Tautas dzīvā spēka un eigenētikas daļai (vad.Džems Raudziņš). Piezīmes sagatavoja Džems Raudziņš un eigenētikas sektora vadītājs Dr. Teodors Upners.
Likums tika pieņemts vadoties pēc šiem ieteikumiem (sk.Rīkojumu Vēstnesis – 1943. – 12.sept.) Sk. http://kaspars-veesture.blogspot.com/search/label/sieviete Tomēr vācu iestādes izdarīja korekcijas atzīstot, ka Latvijā vēl neesot izveidota lietpratēju komisija, kas varot dot atļaujas laulību noslēgšanā.
Tieslietu pārvaldes ģenerāldirektors ierosinājis ģenerāldirektoru padomē izlemt jautājumu no latviešu tautas interešu ( rases tīrības, tautas goda, politiskā, tautas dzīvā spēka utml.) viedokļiem šādu jautājumu:
1) Vai pieļaujams laulības starp kara gūstekņiem un Latvijas ģenerālapgabala pilsoņiem?
2) Vai šo laulību aizliegumu attiecināt uz visiem kara gūstekņiem un visiem Latvijas ģenerālapgabala pilsoņiem, neatkarīgi no tautības, politiskās nostājas u.c. apstākļiem?
3) Ja laulības noslēgšanas aizliegumā pieļautu izņēmumus – kas noderētu tiem par kritēriju?[..]
1) Vai pieļaujams laulības starp kara gūstekņiem un Latvijas ģenerālapgabala pilsoņiem?
2) Vai šo laulību aizliegumu attiecināt uz visiem kara gūstekņiem un visiem Latvijas ģenerālapgabala pilsoņiem, neatkarīgi no tautības, politiskās nostājas u.c. apstākļiem?
3) Ja laulības noslēgšanas aizliegumā pieļautu izņēmumus – kas noderētu tiem par kritēriju?[..]
Piezīmes
1) No tautas goda, politiskā un dzīvā spēka viedokļa pret laulībām ar kara gūstekņiem varētu būt šādi iebildumi: latvieši atšķaidīti pārāk stipri ar krievisko u.c. elementiem , zaudētu jau skaitliski vien dominējošo stāvokli savā zemē un varētu pat tuvākajā nākamībā pārvērsties no galvenās tautības mazākuma tautībā. Šīs bažas pastiprina vēl apstāklis, ka krieviskais elements sastāda Latvijā lielāko minoritāti, kurai pie tam visai teicama dzimstība. Principā pieļaujot karagūstekņu laulības, nepastāvētu nekādas drošības, ka kara gūstekņi tiešām saprecēsies ar to Latvijas ģenerālapgabala iedzīvotāju daļu, kurai rūp latviskā elementa stiprināšana. Nav arī nekādas garantijas, ka apprecējušies kara gūstekņi pārlatviskosies, bet drīzāk sagaidāms, ka šīs laulības savairos krieviskās aprindas un pastiprinās krievu ietekmi.
1) No tautas goda, politiskā un dzīvā spēka viedokļa pret laulībām ar kara gūstekņiem varētu būt šādi iebildumi: latvieši atšķaidīti pārāk stipri ar krievisko u.c. elementiem , zaudētu jau skaitliski vien dominējošo stāvokli savā zemē un varētu pat tuvākajā nākamībā pārvērsties no galvenās tautības mazākuma tautībā. Šīs bažas pastiprina vēl apstāklis, ka krieviskais elements sastāda Latvijā lielāko minoritāti, kurai pie tam visai teicama dzimstība. Principā pieļaujot karagūstekņu laulības, nepastāvētu nekādas drošības, ka kara gūstekņi tiešām saprecēsies ar to Latvijas ģenerālapgabala iedzīvotāju daļu, kurai rūp latviskā elementa stiprināšana. Nav arī nekādas garantijas, ka apprecējušies kara gūstekņi pārlatviskosies, bet drīzāk sagaidāms, ka šīs laulības savairos krieviskās aprindas un pastiprinās krievu ietekmi.
No tautību viengabalainības viedokļa var iebilst pret latviešu un krievu sajaukšanos tādēļ, ka divu tautību sajaukteņiem saskaldīta dvēseles dzīve (prof.P.Jurevičš), viņos vairāk internacionālisma, kādēļ no latviešu tautiskuma stiprināšanas viedokļa ne visai vēlami. Bez tam gūstekņu līdzšinējā dzīve maz pazīstama un nenoskaidrota. Iespējams ka viņiem Padomju savienībā ģimene, zināma politiska pagātne utt.
Sakarā ar to principā laulības starp kara gūstekņiem un Latvijas ģenerālapgabala pilsoņiem būtu noliedzamas.
Kā tiesisko pamatu šādam vispārīgām noliegumam varētu izlietot T.P. ģenerāldirektora rakstā minētos tiesību avotus: rīkojumu dzimtsarakstu nodaļām un 1941.g. 2.sept. Kara lauka komendanta rīkojumu; bez tam arī starplaikā izdoto 28.09.42. pirmo rīkojumu par vietējo krimināltiesību priekšrakstu pieskaņošanu vācu krimināltiesībām Austrumzemes reichkomisariātā(Austrumzemes reichskomisāra rīkojumu lapa, 4.10.42.g.36.nr.), kura 17 §nosaka cietumu , bet stingros gadījumos pārmācību namu personām, kas apzināti uztur ar kara gūstekņiem sakarus, kuri nav piespiedu kārtā nosacīti ar kara gūstekņu dienesta vai aroda pienākumu vai darba attiecībām, vai kas citādi veselīgu sajūtu rupji aizskārējā veidā stājas attiecībās ar kara gūstekņiem. Tomēr vēlamāka, varbūt, būtu tieša deklarācija, ka šādas laulības noliegta, jo atzīmētie 28.09.42. noteikumi laulību aizliegumu tieši neparedz, bet nosaka vienīgi sodus par neatļautu satiksmi un attiecībām ar gūstekņiem. Laulību aizliegumu varētu varbūt piesaistīt minētajam 17§, paskaidrojot, ka šādas laulības rupji aizskar veselīgu tautas izjūtu (līdzīgs apzīmējums lietots arī vācu 1939.g. 25. Novembra Verordnung zur Ergaenzung der Strafverschriften zum Schutz der Wehrkraft des deutschen Volkes, Reichsgesetzbl.I, 2319.lp. 4.§: „ Wer versaetzlich mit einem Kriegsgefangenen in einer Weise Umgang pflegt, die das gesunde Volksempfinden groeblich verletzt”, kamēr reihskomisāra rīkojumā lietots tikai „ gesundes Empfinden” )
Saimnieciskās intereses un grūtniecība nebūtu uzskatāmas par iemeslu kara gūstekņu laulību pieļaušanai. Sievietes, kas ielaidušās ar viņiem dzimuma sakaros, sodāmas un dzimušie bērni atzīstami pār ārlaulības bērniem un reģistrējami.
2) un 3) Ja tomēr laulību stingros noteikumus gribētu mīkstināt, tad izņēmumus drīkstētu pieļaut tikai tiem gadījumiem, kur tieši varētu sagaidīt , ka aprecējies gūsteknispēc savām rasistiskām dotībām un garīgā noskaņojuma ir tāds, kas ieplūdīs latvietībā. Tātad nekādā gadījumā nebūtu pieļaujamas kara gūstekņu laulības ar vietējām krievietēm (krieviskā elementa stiprināšanai), polietēm un tml. Laulības ar latvietēm izņēmuma gadījumos varētu atzīt, ja gūsteknis rasistiski vērtīgs un ieprecas latviskā vidē (latviskos apgabalos), līdz ar ko sagaidāma viņa ātra pārlatviskošanās. Konkrēto gadījumu izšķiršana ne rasiski – eugēniskā viedokļa nododama īpašai lietpratējai komisijai pie Sociālā departamenta Tautas dzīvā spēka veicināšanas daļas( pārstāvji pieaicināmi arī no Veselības departamenta un Veselības kameras)
Avots: LVA-1986.f.,2.apr., P-6831.l., 135.-137.lp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru