Vācbaltiešu izceļošana vai repatriācija 1939.gadā, vairāk tiek skatīta kā divu lielvaru – 3 Reiha un PSRS 1939.gada 28.septembra vienošanās rezultāts. Tam nevar nepiekrist. Tomēr jāpavērtē ir arī Ulmaņa režīma politika šajā jautājumā. Ex LR Ārlietu ministrs A.Pabriks uzsvēra kādā intervijā, ka braukt vai nebraukt uz „fāterlandi” bijusi brīva cilvēku izvēle. [1] Vai gluži tā bija? Piedāvāju izlasīt Politiskās policijas pārvaldes (politpārvaldes) direktora Frīdrihsona apkārtrakstu, secinājumus katrs var izdarīt pats.
Politpārvaldes aģenti, protams, pildīja savus pienākumus un iegrāmatoja gan vāciešu palikšanas iemeslus, gan izveda Frīdrihsona noteikto aģitāciju. Kā galvenos palikšanas iemeslus politpārvaldes atskaitēs var minēt: uzskata sevi par latvieti, vecuma un piederīgo dēļ, sieva/vīrs latvietis, nav sakaru ar Vāciju, pasaules karā [1.pasaules karā] cīnījies pret Vāciju, bailes no kara, nevēlas tikt mobilizēts vācu armijā, Latviju uzskata par savu dzimteni, nekustamā īpašuma, veikala dēļ, materiālo apstākļu dēļ – saņem Latvijas pensiju, neatbalsta Hitlera politiku, utt. Cilvēki dažādi, iemesli ari!
Lai arī pirmajā repatriācijas reizē līdz 1940.g.pavasarim izceļoja vairāk par 51 tk. Baltvāciešiem, tomēr ap 10 tk. palika, bet „padomju saules” apžilbināti izceļoja t.s. 2 repatriācijas reizē – 1941.gada janvārī – martā.
Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārvaldes direktora J[āņa]. Frīdrihsona apkārtraksts politiskās policijas rajonu priekšniekiem.
1939.g.30.nov.
Novērots, ka daļa vietējo vāciešu, kas līdz šim sevi noteikti uzskatīja par piederīgiem pie vācu tautas un kuriem tādēļ kopā ar pārējiem vācu tautības pilsoņiem tagad būtu pienākums repatriēties atpakaļ uz savu zemi, izrāda tendenci atturēties no viņiem dotās iespējamības izmantošanas un, acīmredzot, vēlas savu turpmāko dzīvi ērtāk iekārtot tepat Latvijā.
Uzdodu steidzami noskaidrot, kas no zināmiem vācu tautas piederīgiem Jums padotā rajona robežās ir nodomājuši atturēties no repatriēšanās un nosūtīt pie tiem rajona ierēdņus, lai izjautātu tos par iemesliem, kuru dēļ tie nevēlas izceļot uz Vāciju. Lai ieviestu minēto vāciešu starpā skaidrību par viņu turpmāko stāvokli mūsu zemē, uzdodiet viņiem paskaidrot šiem vācu tautības pilsoņiem notiekošās repatriācijas dziļāko nozīmi un, proti, ka viņiem, tāpat kā latviešiem savu personīgo labklājību un nacionāli – kulturālo dzīvi būs iespējams veidot tikai savā valstī un savas tautas starpā, un ka viņu atteikšanās izceļot uz savu zemi nozīmē savas tautības noliegšanu un ka grūti ticēt tam, ka viņi, kas līdz šim vienmēr pasvītrojuši savu piederību pie Lielās vācu tautas, tagad vienā mirklī būtu spējīgi pārvērsties par latviešiem.
Šiem palicējiem paskaidrot, ka nevar būt šaubas par to, ka viņi turpmāk tiks uzskatīti tikai kā mūsu valsts konjunktūras cilvēki, kurus te saista tikai materiālas intereses un ka no šī apstākļa tiks vilktas arī zināmas konsekvences, kā, piemēram, jau izdarītā vācu skolu likvidēšana, vācu sabiedriskās dzīves izbeigšana utt.
Fridrichsons (direktors)
R[oberts].Štiglics (aģentūras nod.vad.)
LVVA,3255.f.,1/8.apr.,357.l., 142.lp.
LVVA,3255.f.,1/8.apr.,357.l., 142.lp.
Atsauces:
1 komentārs:
Nice fill someone in on and this enter helped me alot in my college assignement. Thank you seeking your information.
Ierakstīt komentāru