Propagandas izpētes problemātika un perspektīvas Latvijas vēsturē

Tēzes Latvijas I Vēsturnieku kongresam.

Propaganda ir ļoti bieži lietots termins ne tikai vēsturnieku rakstos, bet arī publiskajā telpā. Propagandas kā neatņemamas 20.gadsimta vēstures sastāvdaļas pētniecība piedāvā gan jaunas iespējas un izaicinājumus, gan rada arī problēmas.

Jēdziena satura daudzveidība ļauj to pielietot, attiecinot uz visdažādākajiem gadījumiem. Faktiski vienam no pirmajiem uzdevumiem Latvijas vēstures zinātnē būtu jautājums par šī jēdziena jeb t.s. „modernās/jaunās propagandas” (tā nereti dēvē 20.gs. propagandu, lai atšķirtu to no klerikālās (17-18.gs.) vai revolucionārās (19.gs.) propagandas jēdzieniem) daudzmaz unificētu skaidrojumu 20.gs. vēstures norišu atspoguļojumā. Respektīvi, no kādas propagandas izpratnes paradigmas šo tēmu aplūkot, atbildot uz jautājumiem, ko uzskatīt par propagandu un kādi ir tās mērķi. Diskusijas piedāvājumam izvirzīšu divas tēzes:

1.      Propaganda ir iespējama tikai tad, kad propagandistam ir vara pār informācijas kanāliem vai arī pieeja noteiktai klasificētai informācijai. Respektīvi, propagandas veicējs var būt režīms vai noteiktas ietekmīgas grupas, kas informāciju dozētās devās izmanto sabiedrības informēšanai vai dezinformācijai.

2.      Propagandas izplatītā informācijas nolūks nav sniegt objektīvu, pilnīgu informāciju, bet manipulējot ar to, (plaši izmantojot simbolus, stereotipus un fobijas), iespaidot sabiedrisko domu, lai sasniegtu tūlītējus vai tālejošākus rezultātus.

Tāpat būtu nepieciešams vienoties par iespējamo propagandas apakšformu/tipu (kara propaganda, ārzemju propaganda, socioloģiskā propaganda, politiskā propaganda u.c.) pazīmju klātesamību 20.gs. vēstures norisēs.

Šis darbs jāveic ne tikai vēsturniekiem, bet arī citu saistīto zinātnes nozaru speciālistiem.

Propagandas pētniecībai Latvijas vēsturē ir līdz šim vairāk piemitis gadījuma raksturs, šī tēma nav atradusi pietiekami analizēta zinātnē. Līdz šim vairāk skatīta nacionālsociālistiskās okupācijas propagandas tematika, un īpaši šī laika antisemītiskā propaganda, gaužām maz vērības pievēršot citiem Latvijas vēstures periodiem, uz kuriem mēs varam attiecināt propagandas klātesamību. Līdz šim nav analizēta propagandas nozīme Pirmā pasaules kara norisēs Latvijā, tās ietekme uz bēgļu kustības intensifikāciju, latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu, nacionālo jautājumu saasināšanos; nav pētījumu, kas atklātu propagandas nozīmi Neatkarības kara laikā, politisko partiju propagandu Latvijā 20. – 30. gados, tāpat arī Ulmaņa režīma laikā veikto propagandu, arī padomju propagandas darbs Latvijā ir joprojām terra incognita.

Kādēļ šie jautājumi nav izpelnījušies pietiekošu pētnieku vērību? Ieskicēsim sekojošas problēmas:

1)      politisko aktualitāšu ietekmēto problēmu izvirzīšanu priekšplānā;

2)      problēmas starpdisciplinārais raksturs;

3)      nepieciešamība pēc saistītiem pētījumiem (piemēram, par mediju un mediju politikas evolūciju, kultūras telpas transformācijām, sociālo grupu vēsturi; ideoloģiju vēsturi utt.);

4)      propagandista/propagandas atbildības jautājums.

Propagandas pētniecības attīstība Latvijas pagātnes izpratnē sniegtu virkni jaunu perspektīvu, minēšu tikai dažas:

1)      ļautu, iespēju robežās, atbrīvoties no propagandas mītu iespaida;

2)      sekmētu komunikācijas vēstures attīstību;

3)      pilnīgāk atsegtu valsts un sabiedrības mijiedarbību;

4)      atklātu politisko mītu un stereotipu veidošanās mehānismus;   

5)      palīdzētu atsegt daudzus sociālās vēstures aspektus, kuri līdz šim tikuši uzskatīti par margināliem;

6)      atsegtu propagandas un kultūras (mākslas, izglītības, ikdienas kult. utt.) mijiedarbību;

7)      vēstures apritē dotu vietu jauniem avotu (t.s. propagandas avotu) veidiem – lozungiem, plakātiem, politiski konotētiem kultūrfaktiem, utt.

8)      veidotu izpratni par šodienas propagandas un mediju telpas problemātiku

 Propagandas pētniecībai būtu jākļūst par organisku vēstures izpētes sastāvdaļu, jāsekmē jaunu pētījumu, jaunu diskursu parādīšanās, jo tādējādi mēs ne tikai pilnīgāk rekonstruēsim vēsturisko procesu nianses, bet arī apzināsim propagandas kampaņu radīto atavismu paliekas mūsdienu sabiedrībā.