Iznākusi Gunitas Zariņas monogrāfija " LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU PALEODEMOGRĀFIJA. 7.g.t.pr.Kr. – 1800.g.", ko izdevis Latvijas Vēstures institūta apgāds 2009.gada nogalē.
Faktiski beidzot ir tapis apkopojošs darbs par Latvijas teritorijas iedzīvotāju dzīves ilgumu, reprodukcijas tempiem saistībā ar virkni sociālo(ekonomiskā attīstība, sanitārais stāvoklis, sociālais stāvoklis u.tt.) un bioloģisko (uzturs, klimats u.tt.) aspektu. Grāmatā detalizēti analizēti demogrāfijas procesi, sniedzot patiesi nozīmīgu informāciju par šo problemātiku. Respektīvi, ir beidzot kur apskatīties, cik tad īsti bija cilvēka vidējais vecums laika periodā no mezolīta līdz 19.gadsimtam, kādi faktori to ietekmēja, kādi bija sieviešu, bērnu mirstības rādītāji utt. Faktiski Latvijas vēsturē aizpildīts liels robs.
Darbam bioarheologi un arheologi noteikti veltīs pamatotas slavas dziesmas, tādēļ kā lajam man nenākas spriest par darba stiprajām un vājajām pusēm.
Neizpratni manī radīja darba hronoloģiskās robežas. Vispirms jau tās netika nekur atrunātas un pamatotas. Kādēļ nesākt ar 9.g.t.pr.Kr., kad Latvijas teritorijā pirmo reizi parādījās cilvēks? Kādēļ jāsāk apskats Zvejnieku kapalauku? Vai tas būtu mūsu " civilizācijas šūpulis" – vai arī vienkārši par to ir pietiekošs arheoloģiskais materiāls? Kādēļ darba galējā izpētes robeža ir 1800.gads, ja autore pēdējā nodaļā analizē arī 19.gs. un 20.gs.demogrāfijas rādītājus? Kas nosaka šo robežu- cik var saprast no konteksta, tad demogrāfiskā revolūcija: vai to nevarēja pamatot ievada daļā?
Otra lieta, ko gribētos pārmest ir vietām parādošā marksistiskās[?] vēstures terminoloģija. Tas veidojies saprotamu iemeslu dēļ, atsaucoties uz padomju laika arheologu pētījumiem, kuri bez šādas terminoloģijas nevarēja iztikt. Taču vai arī šodien varam uzskatīt, ka vācu tauta bija jau izveidojusies 13.gs., ja tās krustneši parādās Latvijā[77.,87.u.c.]? Šādi rakstot, mēs varam nonākt pie tā, ka Latvijā meklējams vācu tautības šūpulis. Vai tiešām Ikšķilē jau pirmo bīskapu laikā bija ieradušies feodāļi [77.lp.], un vai vispār šāds šķiriskais termins atbilst viduslaiku kārtu sabiedrībai? Vai bruņinieki Livonijā varēja ievazāt sifilisu, ja to atveda no Amerikas tikai 15.gs.pašās beigās[86.lp.]?
Kopumā darbs ir vērtējams kā izcils, jo pat man, kas iesēdies 20.gadsimta vēsturē, tas bija saistošs un interesants. Patiešām daudz ko vērtīgu uzzināju.[Formulās un aprēķinos gan nemēģināju iedziļināties]. Rekomendēju arī citiem!
5 komentāri:
Hmm, nemaz tik izcils tas darbs nav. Daudz kļūdu un paviršību. No metodikas viedokļa novecojis par gadiem 20. Kam interesē var par arheoloģiju un demogrāfiskiem aprēķiniem var paskatīties "Demography in archaeology" autors Andrew Chamberlain. Grāmata pieejama google.books.com
Vai šajā grāmatā ir apskatīta Latvijas pieredze - nē!! Tāpēc arī, kaut ja metodika ir "veca" (kā rakstīju tā ir pārlieku specifiska man) - tā ir novitāte!
Kaspar, tieši metodikā (sākot ar cilvēka skeleta bioloģiskā vecuma noteikšanu un beidzot ar matemātiskiem aprēķiniem) jau arī slēpjas rezultātu ticamība. No šī viedokļa nez vai šeit var likt vienādības zīmi attiecībā uz novitāti. Ja kaut kas nav kārtībā ar metodiku un kritisku pieeju iegūtajiem datiem, tad visi rēķini nav nekas vairāk kā paša autora radītā ilūzija..... protams piekrītu, Latvijā būs ļoti maz cilvēku, kas spēj to saskatīt.
Ok! Padodos! :-)Bet to tad vajadzētu atspēkot - lai ir skaidrība arī tādiem kā man!
Vispār, vai tad jebkurš vēstures pētījums nav autora ilūzija par pagātni..., kas slēpjas aiz metodēm, koncepcijām, faktiem etc.
"autora izlūzija par vēsturi" - exelents pateiciens :)
Ierakstīt komentāru