ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

Eksperti skaidros 16. marta piemiņas tradīcijas būtību


Grāmatas “Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” autori 12. martā plkst. 14.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā aicina uz akadēmisku lekciju “16. marts. Kāpēc?”. Tajā tiks argumentēti stāstīts par Latviešu leģiona piemiņas dienas izveidi, atzīmēšanu un tās vietu Latvijas publiskajā telpā.
Lekciju veidos divas daļas. Pirmajā – LU profesore Vita Zelče iepazīstinās ar Latviešu leģionāru piemiņas dienas ģenēzi un vēsturi trimdā un Latvijā. Otrajā daļā LU doktoranti Aija Rozenšteine, Didzis Bērziņš un Kristiāna Kirša analizēs 16. marta notikumu Latvijā atspoguļojums presē. Noslēgumā grāmatas “Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” autori profesore Vita Zelče, profesors Ojārs Skudra, vēstures doktors Kaspars Zellis, LU doktoranti Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša, Klinta Ločmele, Olga Procevska, Aija Rozenšteine, Gita Siliņa, Laura Uzule un sociālantropologs Andris Saulītis atbildēs uz jautājumiem.
Grāmatu “Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” atzinīgi ir novērtējis Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesakot to izlasīt ikvienam, kas vēlas saprast Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus. “Lai runātu par lietām, ir jāsaprot būtība,” runājot par grāmatu LNT raidījumā “900 sekundes”, piemetināja A. Bērziņš.

Grāmata “Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs” tapusi valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. To klajā laidis apgāds “Zinātne” ar Fridriha Eberta fonda atbalstu. Grāmatā iekļauti LU pētnieku rakstu par sociālo atmiņu, Latviešu leģiona piemiņas dienas un Padomju Savienības Uzvaras svētku vēsturi un šodienu Latvijā, kā arī par 16. marta un 8./9. maija reprezentāciju presē kopš 20.gs. 90.gadu sākumu. Grāmatu noslēdz ieskats projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieku veiktajos 16. marta un 8./9. maija pasākumu etnogrāfisko novērojumu piezīmēs. Šī lekcija ievada jaundibināmā LU Sociālās atmiņas pētniecības centra aktivitātes. 
Tekstu sagatavojis  LU doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Kaprāns

svētdiena, 2012. gada 4. marts

K.Zeļļa atklātā vēstule J.Korenam, J.Kuzinam un V.Guščinam


3.03.2012. tika publiskota triju kungu atklātā vēstule Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam. [1] J.Korens („Latvija bez nacisma”), J.Kuzins („Apvienība pret nacismu”) un V.Guščins („Baltijas vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centrs”) pārmet Prezidentam gan leģiona heroizāciju, gan saista leģionu ar kara noziegumiem Otrā pasaules kara gados. Cerams, ka Prezidents atbildēs godājamiem kungiem, tomēr es vēlētos arī pie viņiem vērsties ar virkni jautājumu.
Ja Jūs uzskatāt, ka t.s. Arāja komandas iekļaušana Latviešu leģionā 1944.gadā liecina par visa Leģiona reputāciju, un ļaudis 16. Martā faktiski godina noziedzniekus, tad, lūgtu atbildēt vai 9. 05. Sapulcējušies pie Uzvaras pieminekļa cilvēki godina arī NKVD vai SMERŠ’a vienības? Ja 15.divīzijas piedalīšanās t.s. Flederbornas jeb Podgajes slaktiņā tiek apšaubīta. Turpretī NKVD un SMER’š vienību darbība pret Polijas Armija Karjowa piederīgajiem nevienam nopietnam vēsturniekam, arī Krievijā, šodien neizraisa jautājumus. [2]
Protams, Jūs to varat pasludināt par „daiļliteratūru”, bet kungiem, kas tomēr cenšas skaidrot vēsturi, būtu jābūt kaut tik elementārām zināšanām, kā atšķirt zinātnisku literatūru no daiļliteratūras, jāmāk nošķirt fakti no interpretācijām, etc. Pasludināt grāmatu „Karojošā piemiņa: 16.marts un 9. maijs” [3] par daiļliteratūru šķiet var tikai cilvēks, kam par zinātnisko darbu ir visai miglaina nojēga. Jūs atsaucieties uz „fundamentālajiem” pētījumiem, lūdzu norādīt, kuri tie jūsuprāt ir?
Ja galvas noliekšana leģionāru priekšā nozīmē goda izrādīšanu Arāja komandai, kura 1944.gadā tika iekļauta Latviešu leģionā, tad vai Jūsu galvu noliekšana 9.maijā nenozīmē klanīšanos PSRS virspavēlniecības štāba priekšsēdētājam ģenerālisimusam J.Staļinam, kā arī pirmajā jautājumā pieminētajām vienībām? Vai līdzīgu atvainošanos, kā Jūsu piemērā demonstrētajā vērmahta karavīru bērnu un mazbērnu biedrības izteikumos, nebūtu pelnījusi arī Latvijas sabiedrība no Sarkanās armijas piederīgo bērniem un mazbērniem par ilgstošo dzīvi „zem Staļina saules”?
Latvijā pēdējos gados ir izvērtēta gan latviešu loma holokaustā, gan policijas bataljonu darbība, kas nenoliedzami jāvērtē kā vēlme saprast savu vēsturi un to izvērtēt. Ir bijuši arī oficiāli paziņojumi un atvainošanās. [4] Savā paziņojumā Jūs to ignorējiet, cenšoties Latvijas pirmajai amatpersonai norādīt tās „pronacismu”, ignorējot to leģiona definīciju, kura tiek lietota latviešu vēsturnieku darbos, un kā to lieto Prezidents. [5] Ja Jūs, kungi, tai nepiekrītat, tad visas iespējas to argumentēti apstrīdēt, savos fundamentālajos zinātniskajos darbos, un tikai tad bārstīt apvainojumus, kas, manuprāt, izriet no Jūsu politiskās retorikas, nevis cieņas pret vēsturi vai karavīriem un kara upuriem.
Cieņā, Kaspars Zellis

Atsauces 
1.Sk. https://docs.google.com/document/d/1FduKGR6lAQYqWDAddEEtdhnbW_RxJNlKb_RvPNMCoCU/edit?pli=1  
2. Sk. J.Fritz, E.Anders.Murder of Polish POWs at Podgaje (Flederborn).//Latvijas Vēsturnieku komisijas  raksti. -27.sējums. –R., Zinātne, 2011, 127. -147.lpp.; НКВД и польское подполье 1944-1945. По особым папкам И.В. Сталина. M: РАН, 1994;  
3. Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs. R.Zinātne, 2011. 
4.Sk. http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidente-vizites-laika-izraela-atvainojas-par-holokaustu.d?id=13676307 ; arī  http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/205119-latvijas_varda_pabriks_atvainojas_holokausta_upuriem  
5.K.Kangeris. Latvijas iedzīvotāji vācu okupācijas varas militāros formējumos 1941 -1945. http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1570