Latvijas sūtņa PSRS konfidenciālais raksts par latviešu stāvokli Padomju Savienībā

Izraksts no sūtņa J. Seska [1] kunga 1929.g. 21.decembra konfidenciālā raksta

Vitebskā pie manis vagonā ieradās konsuls Punga [2] kungs. Viņu bieži apmeklējot latvju koloniju pārstāvji, kuri gribot SPRS-bas [3] robežas atstāt. Tāpat arī sūtniecībā ierodas daži latvju koloniju pārstāvji un lūdz padoma. Arī šodien te bija kāds tautiets no Smoļenskas gub. (agrāk Kalugas) un stāstīja savu bēdu stāstu. Ap 30 latvju kolonistu gribot atstāt Padomijas robežas un doties uz Latviju. Pagaidām vēl kā nekā varot iztikt, bet valdība, resp. komunisti tos iedzīšot kolhozā. Latvji esot gatavi atstāt visu, lai tikai glābtu savu dzīvību un dabūtu iespēju strādāt tur, kur tie varētu baudīt paši sava darba augļus.

Es aizrādīju, ka ir domājams, ka Latvijas valdība viņiem, latvju emigrantiem vizu dotu, ja krievi viņus izlaistu no savām robežām, bet, ka es vēl to apsolīt nevaru, jo oficiālas atbildes man nav. Solījās pēc 3-4 nedēļām ierasties sūtniecībā pēc atbildes.

Man gan liekas, ka krievi nevienu emigrantu neizlaidīs, bet ja viņa tiešām dažus tūkstošus izlaistu, tad jautājuma pietiekoša atrisināšanas materiālā ziņā Latvijai būtu grūta. Gan daudz latvjiem – kolonistiem Latvijā ir radi un draugi, kas tos izmitinātu līdz darba laikam, bet daudziem nav nekā. Vai tad nebūtu laiks pacelt jautājumu Tautu Savienībā? Vairāk tūkstošu emigrantu, kuri negrib dzīvot komunisma valstī, uzturēšana ir pārvalstisks, vai virsvalstisks uzdevums, kuru nokārtot pienāktos supervalstiskai iestādei, kādā ir Tautu Savienība.... Vai viņa nevarētu dot emigrantiem zināmu kredītu jaunu saimniecību nodrošināšanai? Man liekas, ka par to varētu padomāt. Starpība starp Nansenistiem [4] un emigrantiem – bēgļiem nemaz nav tik liela.

Avots: LVVA,  3235.f., 1/2 apr., 875 a. l., 35.lp.

Atsauces:

1. Jānis Sesks (1877 -1943), no 1929. - 1932. gadam Latvijas sūtnis PSRS.
2. Hermanis Punga ( 1877 -1941), no 1927. - 1930.g. Latvijas konsuls Vitebskā.
3. SPRS – tas pats, kas PSRS.
4. Nansenists – cilvēks, kuram nebija nevienas valsts pilsonības vai pavalstniecības. Tautu Savienības 1922.gadā pieņemts personību apliecinošs dokuments (t.s. Nansena pase) , lai atvieglotu bēgļu iespējas apmesties jaunajās mītnes zemēs. Nosaukums radies no norvēģu polārpētnieka un Tautu Savienības bēgļu un karagūstekņu komisijas vadītāja Fritjofa Nansena (1861 -1930) vārda.