pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Pēdējais karš: Traumas komunikācija.

Relīze:
Grāmatā "Pēdējais karš: Traumas komunikācija" apkopoti projektā "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" 2010.gadā veiktie individuālie pētījumi. Rakstu autori - Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Aigars Lazdiņš, Klinta Ločmele, Uldis Neiburgs, Aija Rozenšteine, Anta Rugāte, Olga Procevska, Gita Siliņa, Laura Uzule, Vita Zelče un Kaspars Zellis.
Grāmatas uzmanības centrā mūsdienu Latvijai un tās iedzīvotājiem tik aktuālā un vienlaikus ilgstoši 'neārstēta' kultūras trauma, kuru radījusi Latvijas valstiskuma zaudēšana, Otrais pasaules karš, dzīve totalitārismā, tā morāle, ilgstošā klusēšana par pāridarījumiem, pašu izvēlētā vai situācijas uzspiestā līdzdalība okupācijas varu noziegumos, kā arī to vērošana, neizsakot protestu un nosodījumu. Daudzas totalitārisma iedibinātās dzīves prakses turpinās arī mūsdienu Latvijā, neļaujot valstij un tās iedzīvotājiem atgūt rīcībspēju, vadības un konstruktīvu lēmumu pieņemšanas  prasmi un pašcieņu.Šajā krājumā publicētajos rakstos tiek arī jautāts, kā pagātnes radītā kultūras trauma ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un identitāti. Pētījumu autori analizē dažādus traumatiskos nospiedumus Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšanu, holokaustu, Latvijas vēstures konstrukciju nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustību, Latgales nacionālos partizānus un staļiniskās deportācijas. Vairāki pētījumi veltīti kultūras notikumu – grāmatu, spēlfilmu un teātra izrāžu – lomai mūsdienu sociālās atmiņas veidošanā un funkcionēšanā.
Brīvi lasāma LNB digitālās bibliotēkas repozitārijā ACADEMIA: 
 http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/123456789/5