Sarkanās briesmas Somijas presē

Синикка Вунш. Красная угроза: Образ СССР в финской прессе. 1939–1940. (Пер. с финского). – СПб.: Издательство «Европейский Дом», 2011 – 464 стр.

 

Somu vēsturnieces Sinikas Vunšas (Sinikka Wunsch) grāmata „Sarkanās briesmas. PSRS tēls Somijas presē 1939 -1940” Somijā iznāca 2004.gadā kā autores disertācijas izdevums. Grāmatu izdeva pērnā gada beigās izdevniecība „Европейский Дом” ar Somijas ģenerālkonsulāta atbalstu. Grāmatas tirāža – 500 eksemplāri, protams, ir niecīgs lielums, sevišķi Krievijas lielajam tirgum, tomēr arī dažu eksemplāru nonākšana publiskajās bibliotēkās, aizpildīs nezināšanas robus par kaimiņvalsti.

Darbs pēc sava rakstura ir Somijas preses skatījums uz PSRS laika periodā no 1938. līdz 1940.gada martam, no Sudetu krīzes līdz Ziemas kara beigām. Darbā, balstoties gan uz ierastajām vēstures, gan uz kvantitatīvo datu apstrādes metodēm parādīta Somijas preses reakcija uz Padomju Savienības īstenoto politiku šajā laikā. Liela uzmanība pievērsta tieši PSRS tēla veidošanai un evolūcijai dotajā laika periodā. Kuru interesē – lasiet, tiešām augstvērtīgs pētījums.

Latvijā, līdz pēdējam laikam nav veikti pētījumi ne par PSRS, ne Vācijas, ne arī kaimiņvalstu tēliem Latvijas presē. Dažu avīžu rakstu pārstāsts, kas brīžiem parādās historiogrāfijā, tomēr nevar pretendēt uz to, lai vispārēji prezentētu Latvijas sabiedrības priekšstatus par kaimiņvalstīm. Šādi pētījumi būtu vajadzīgi, lai mēs apzinātos, kāds bija Latvijas sabiedrības informētības stāvoklis un kāds tādas vai citas valsts tēls sabiedrībā tika veidots. Periodiskā prese šajā laikā bija ietekmīgākais informācijas un sabiedrības politiskās ietekmēšanas avots. Jautājumus, kas nereti parādās: (piemēram, kāpēc Latvijas sabiedrība nepretojās PSRS agresijai vai sovjetizācijai 1940. gadā? Kādi bija Latvijas sabiedrības priekšstati gan par staļinisko Krieviju, gan hitlerisko Vāciju sākoties Otrajam pasaules karam? ) spētu vismaz daļēji atbildēt Latvijas periodikas satura pētniecība.

S.Vunšas grāmata spēj sniegt ne tikai metodisku paraugu, bet arī, ņemot vērā Latvijas un Somijas diezgan ciešās attiecības, sniegt tos priekšstatus par Padomju Savienību, kas Latvijā varēja nonākt no Somijas gan par politiskajiem, gan personiskās saskarsmes kanāliem.

Šī ir jau 12 grāmata sērijā „Somija Krievijā”, kuru atbalsta arī Somijas diplomāti. Nesen pabiju Sanktpēterburgā arī grāmatas prezentācijā, kuras izdošanu atbalstīja Polijas ģenerālkonsulāts. Iespējams arī Latvijas Ārlietu ministrijai būtu jāpadomā, kā Latvijas historiogrāfijas sasniegumus novadīt arī līdz Krievijai vai citām valstīm. Tas ir grūtāk, bet atbildīgāk, nekā saspringt par kārtējo ķecerību literatūru par Latviju no austrumiem.