Trešdien, 2012. gada 16. maijā, plkst. 13.00 Latvijas Universitātes
(Rīgā, Raiņa bulvārī 19) Mazajā aulā notiks pretrunīgi vērtētas personības –
Veras Kacenas – dokumentālā romāna “Kājāmgājējs karā”, kuru papildina izsmeļoši
Latvijas Universitātes profesores Vitas Zelčes un vēstures zinātnes doktora
Kaspara Zeļļa komentāri, atvēršanas svētki.
“Šī grāmata ir uzrakstīta pirms 40 gadiem
un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam.
Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju
Latvijā nav iespējams izdot,” stāsta romāna izdošanas idejas autore un
redaktore LU profesore Vita Zelče, “turklāt līdz šim zināmais Latvijas
“atvilktnes literatūras” klāsts ir visai neliels. Šī Veras Kacenas grāmata ir
patiesa sensācija gan latviešu literatūras cienītājiem, gan vēsturniekiem, gan
arī sociālās atmiņas pētniekiem.”
Otrs grāmatas redaktors Dr.hist. Kaspars
Zellis uzsver: “Kacenas
dokumentālais romāns skaudri atsedz to latviešu ikdienu, kas dažādu iemeslu dēļ
bija spiesti vai izvēlējās karot Sarkanās armijas pusē. Darbs, domāju, spēj
atbildēt arī uz daudziem jautājumiem, kas nepieciešami, lai saprastu mūsu
vēsturi, nevis šķirotu cilvēkus pareizajos un nepareizajos. Domāt ir grūtāk
nekā nosodīt, tāpēc tas lasāms pirmkārt tiem, kas vēlas izprast, kas notika
vairāk nekā pusgadsimtu iepriekš un diemžēl skar mūs vēl šodien.”
Arī
viena no grāmatas recenzentēm LU Latvijas vēstures institūta pētniece Ineta Lipša papildina iepriekš teikto, sakot: “Domāšana
par sajūtu notrulināšanos nāves ikdienišķumā. Par jebkādu attiecību jēgu. Par
dažādu staļinisma pieredzi guvušiem cilvēkiem Sarkanās armijas rindās, kas
1944. gada rudenī Latvijā iebruka, atgriezās, palika. Veras Kacenas iezīmētā
cilvēcisko pieredžu “bābele”, kas toreiz nobruka pār Latvijas cilvēkiem, tādā
vai citādā veidā joprojām ir šeit un tagad. Viņas pārdomu dēļ “Kājāmgājējs karā”
ir lasīšanas vērts arī četrdesmit gadus pēc uzrakstīšanas.”
Grāmata stāsta par latviešiem Otrajā
pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā.
Tā ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti,
aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Un “kara dzirnas” turpina darbu. Kājāmgājēji
karā – karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe
ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz
pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās
palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri. Karā tēlojuma mozaīkā vienlīdz spilgti
zaigo kā cildenais, tā nelietīgais, pašaizliedzība un nodevība, dzīvība un
nāve...
Grāmatas
ievadā lasāms Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratora Andreja Grāpja stāstījums par Veras
Kacenas dzīves būtiskākajiem notikumiem. Izdevuma noslēgumā ievietots Dainas
Eglītes, Vitas Zelčes un Kaspara Zeļļa raksts par 130. latviešu strēlnieku
korpusa sociālo portretu. V. Kacenas dokumentālo romānu “Kājāmgājējs karā”
papildina arī zinātniskie komentāri un kara laika fotogrāfijas.
“Kājāmgājējs
karā” ir otrā grāmata apgāda Mansards izdotajā
sērijā Nospiedumi. Pirmā bija
pagājušajā gadā izdotā “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules
karš karavīru dienasgrāmatās”, kas saņēma LTV1 balvu “Kilograms kultūras”, bet
sagatavošanā ir latviešu leģionāra kara atmiņstāsts.
V.
Kacenas “Kājāmgājējs karā” izdots ar viņas dēla Jāņa Kacena atļauju. Grāmata sagatavota valsts pētījumu programmas “Nacionālā
identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” finansējuma
ietvaros, tās iespiedversija izdota, pateicoties Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES)
atbalstam.
Grāmatas
“Kājāmgājējs karā” atvēršanas svētos būs iespēja iegādāties grāmatu par apgāda
cenu.
Informāciju sagatavoja: Aija
Rozenšteine, projekta koordinatore
Papildu informācija:
Aija Rozenšteine
mob. 29151217
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru