Rāda ziņas ar etiķeti baltvācieši. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti baltvācieši. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2013. gada 23. jūlijs

1919. gada 6. maija izlīgums starp muižniecību ( lielgruntniecību) un zemniecību (mazgruntniecību)



1919.gada 10. maijā tika apstiprināts mācītāja Andrieva Niedras kabinets, kurā politiskā platforma tika bāzēta uz šī izlīguma. Vai tā bija alternatīva Ulmaņa pagaidu valdības politikai, vai vācu vēlme saglabāt savas vadošās pozīcijas? Vai to varam uzskatīt par izlīgumu? Vai šādai politikai bija nākotne un kāda tad izskatītos Latvija? Daudz jautajumu rodas..... A. Niedras valdība savas pilnvaras nodeva Antantes pārstāvjiem 1919. gada 24. jūnijā pēc Cēsu kaujām, rezultātā arī šie izlīgumi zaudēja savu politisko nozīmi. Tomēr izlīguma teksts ir interesants laikmeta avots.

  Apakšā parakstījušies Latvijas zemniecības un lielgruntniecības izlīgšanas komitejas locekļi caur šo apliecina pēc labākās ziņas un sirdsapziņas, ka pēc viņu pārliecības kā Latvijas zemniecība, tā arī lielgruntniecība, līdz viņa varēs atsvabinātā Latvijā netraucēti izteikt savas domas un vēlēšanās , atzīs par labu un apstiprinās izlīgšanu starp abām minētām iedzīvotāju grupām uz sekojošiem pamatiem:

1)      Neatlaidīga cīņa pret lielniecismu.
2)      Neatkarīgās Latvijas un viņas valdības pabalstīšana.
3)      Par valsts uzbūves stiprāko pamatu uzskatāma mazgruntniecība. 
4)      Lielgruntniecība atsakās no visām savām privilēģijām. Politikā, nodokļu un saimniecisko tiesību ziņā tiek mazgruntniecība un  lielgruntniecība nostādītas līdzvērtīgas. Bezzemniekiem tiek dota iespēja, iegūt ar valsts pabalstu zemes dzimtsīpašumu. 
5)      Jaunu mazgruntniecību nodibināšanai jāizlieto vispirms valstei piederošā un brīvprātīgi piedāvātā zeme. Lai iegūtu tālāko zemes vajadzību, tad lielgruntniecība ir ar mieru, ka viņu īpašumu viena daļa tiek pret atlīdzināšanu atsvabināta, lai nodibinātu bezzemniekiem jaunas mazgruntnieku saimniecības. Caur atsvabināšanu nedrīkst ciest pastāvošo saimniecību dzīves spēja. 
6)      Vāciešiem – baltiešiem tiek garantēts: 
a.       Kulturela autonomija ar tiesību sev uzlikt nodokļus; 
b.      Vācu valodas līdztiesība ar latviešu valodu ārēju darīšanu vešanā visās administratīvajās tiesu un pašvaldības iestādēs, kā arī pie debatēm valsts un pašvaldību iestādēs. 
c.       Baltijas vācieši ieņem Latvijas valdībā vienu trešo daļu ministru vietu. 
7)      Pie valsts un pašvaldību ierēdņu pieņemšanas nedrīkst svarā viņu tautība, bet to spējas, pie kam pirmajos desmit gados viņu pieņemšanai nav par kavēkli tas, ja viņi vēl pilnīgi nepārvalda latviešu valodu.
Parakstīja šo izlīgumu no lielgruntnieku puses: barons von Rādens - Mainhofs, barons von Volfs - Lindenbergs, un T. Samsons; no latviešu puses Latvijas Zemturu padomes locekļi Andrievs Niedra, Dr. T. Vankins, P. Eglite

Avots:
Latvijai. //  Latvijas Avīze. – 1919. - 17.jūn.

otrdiena, 2011. gada 2. augusts

Pravietiski pantiņi


Sākoties vācbaltiešu repatriācijai latviešu vidū tika izplatīta izbraukušos izsmejoša ziņģe:

Iekš Düna stāv „Steuben”
Un rīt es jau brauc,
Es nevar šeit bleiben.
Kad Führers man sauc!

1940.gada janvārī kāda no Latvijas repatriējusies vāciete Geja Šmidte, kuras māte bija nosūtījusi meitai šo dzejoli, bija sacerējusi turpinājumu par latviešiem. Pirmais dzejoļa pants ieturēts sava „laika garā”, savukārt otrais pants izrādījās pravietisks. Secinājumi pašu ziņā!

„ ... Jo iekš to Stadt Riga tā Luft wird pa biez,
Es smird tur pēc Juden un Floh kodien niez,
No sīpol un Knoblauch ferpestet ir gaiss
Un Juden un Letten iet viss iekš vien maiss.

Tie treknie Kuschlaner pie Spitze vēl steh’n,
Bet drīz valdīs krievi, tad būs was zu seh’n:
Tie Letten būs fahret uz Sibirij gleich,
Un skatīs kā Lettland kļūs Russisches Reich..”

Avots: LVVA, 3235.f., 1/22.apr. 37.lp. ( 7.02.1940. Politiskās pārvaldes ziņojums par NSDAP propagandu caur Rīgas pastu)

Skaidrojumi:
1.       Die Stadt – pilsēta
2.       Die Luft – gaiss
3.       Der Floh – blusa
4.       Der Knoblauch – ķiploks
5.       verpesten – sasmirdis
6.       Die Juden – žīdi
7.       Die Letten – latvieši
8.       Die Kuschlaner – cilvēki, kas labi iekārtojušies
9.       Die Spitze – šeit kā „spices”
10.   Was zu seh’n – būs ko redzēt
11.   fahren – braukt
12.   gleich – tūlīt
13.   Lettland – Latvija
14.   Russisches Reich – krievu impērija.

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

Heinrich Bosse: Es geht ein Ruf durch baltische Land

Es geht ein Ruf durch baltische Land
Und ruttelt die schlafenden Seelen.
Vom estnischen Klint bis zum kurischen Strand
Und keiner darf zaudern, und fehlen.
Schon keimt unterm Moder die grünende Saat
Und wir hassen das Wort und wir wollen das Tat
Jugend heraus!

Wir waren von Heimat und Scholle verbannt
Gedrängt zwichen Strassen und Mauern
Wir fassen den Spaten mit zorniger Hand,
Wir werden den Kapf überdauern.
Es dingt in die Zukunft der heischende Blick,
Wir erkämpfen das Land uns die Scholle zuruck
Jugend heraus!

Wer matt und mürbe die Hoffung verlor
Was gilt uns ein angstlich verdammen
Aus Schulbank und Werkstatt, aus Hörsaal, Kontor
Es rücken die Reihen zusammen.
Kameraden im Schaffen und Wollen und Glauben
Wir lassen uns Volkstum und Heimat nicht rauben
Jugend heraus!

Avots: LVVA, 3724.f., 1.apr., 11236.l., 265.lp.
Dziesma, ko dziedājuši nacionālsociālistiski noskaņotie baltvācu jaunieši. Literārs atdzejojums man nav par spēkam, bet tehniskais tikai bojā iespaidu.
Autors Heinrihs Bosse bija Rīgā dzīvojošs teologs, viens no baltvācu nacistu kustības Bewegung aktīvistiem,  kurš 30.gadu beigās kļuva par baltvācu jaunatnes organizāciju mācītāju.
Okupācijas gados vācu presē parādījās viņa raksti, tomēr par viņa tālāko likteni ziņu trūkst!

Ziņojums par baltvācu nacionālsociālistiem Kurzemē.

Politiskās pārvaldes Liepājas rajona priekšnieka Grīnberga dienesta atzīme.
Liepājā, 1937.g.29.sept.
Pēc Liepājas rajonā esošām aģentūras ziņām, rajona robežās un arī vispār Latvijā pastāv illegālā vācu – nacionālsociālistu kustība [1], kura sprauduse mērķi organizēt un apvienot vietējos vācu tautības iedzīvotājus, pilnīgi pakļaujot tos Vācijā valdošam nacionālsociālisma garam un iepotējot uzskatu, ka katra vācieša vienīgā tēvija un valsts ir Vācija, neskatoties uz to kādā valstī viņš dzīvotu.
Vācu nac.soc. kustība rajona robežās galvenā kārtā ir attīstījusies Liepājā un Kuldīgā; bez tam šīs kustības mazākās grupas un atsevišķas personas darbojās vietās, kur dzīvo samērā daudz vācieši /kolonisti/ piemēram: Kalvenes, Virgas, Kūrmales, Planicas, Padures, Rendas un Ranķu pagastos.
No vācu biedrībām, kurās itsevišķi plaši tiekot izvesta nacionālsociālistu propaganda, minamas:
1)      Vācu jaunatnes savienības Latvijā [2](Verband deutscher Jugend in Lettland) Liepājas, Kuldīgas un Krusatu – Drogu (Kalvenes pag.) nodaļas;
2)      Vācu baltiešu darba savienības Liepājas un Kuldīgas nodaļas, kuras ietilpst organizācijā Vācu baltiešu tautas savienība Latvijā (Deutsch- Baltische Volksgemeinschaft);
3)      Vācu baltiešu zemes sargu un 13.Tukuma kājnieku pulka atvaļināto karavīru biedrības [3] Liepājas un Kuldīgas nodaļas;
4)      Biedrība „Darbs un atpūta” [4]Liepājā un
5)      vācu- baltiešu jauniešu biedrība „Wandervogel” Liepājā.
Bez tam vācu nacionālsociālistu idejas tiekot propagandētas arī starp vācu – baltiešu skautu organizācijas Latvijā (Pfadfinder Bund [5]) dalībniekiem Liepājā. Atzīmējams, ka „Pfandfinderbund’s” nav pievienojies Latvijas skautu centrālai organizācijai, bet pieslējies kā atsevišķa grupa vācu jaunatnes savienībai. „Pfadfinderbund’s” ir reģistrēta un darbojās uz atsevišķu statūtu pamata.
Arī citās vācu organizācijās, kuras Liepājas rajona robežās pastāv un darbojās nevajadzīgi lielā skaitā – Liepājā 30, Kuldīgā 14, Saldū 2, Kuldīgas apriņķī 2, Aizputē 4 un Liepājas-Aizputes apriņķī 3, - cenšās iespiesties nac.soc.kustības aktīvi dalībnieki, un, ieņemot dažādus amatus šo organizāciju pārvaldes orgānos, izved nac.soc.ideju propagandu, nolūkā pakļaut šo biedrību un organizāciju biedrus nacionālsociālisma iespaidam un pievērst tos illegālai kustībai , tā saucamam „Bewegung’am”.
Sevišķa vērība tiekot piegriezta nac.soc. ideju propagandai vācu jaunatnē, neizslēdzot vācu pamatskolu pēdējo klašu skolēnus. Par pēdējiem kustības vadītāji gan izsakoties, ka tie neesot pilnvērtīgi kustības dalībnieki, jo ejot vēl latviešu „pavadā”. Turpretīm, Vācu vecāku savienības ģimnāziju audzēkņi tiekot audzināti „vācu jaunā garā” un pa lielākai daļai pilnīgi iekļaujoties nac.soc.kustībā.
Lai sekmīgāk izvestu nac.soc.propagandu un iepotētu tā saucamo „ cīņas garu”, vācu jaunatnes savienības Liepājas nodaļas un vācu – baltiešu skautu organizācijas pulciņu „St.Georg”, „Wiking” un „Geusen” telpās , Liepājā, Stendera ielā 5, tiekot noturētas biedru sanāksmes, kurās minēto organizāciju biedriem, starp kuriem atrodas arī vācu mācības iestāžu audzēkņi, tiekot nolasīti referāti nac.soc.kustības garā un izvestas dažādas nodarbības, kā: militāra rakstura vingrojumi un karaspēles, pie kam nodarbību laikā tiekot dziedātas arī vācu karavīru un Vācijas nacionālsociālistiskās partijas cīņas dziesmas.
Starp citām, vienu šādu „karaspēli” ar vācu jaunatnes savienības Lipājas nodaļas valdes priekšsēdētāja un augstāk minēto skautu pulciņu priekšnieka Ēricha Runge ( 51.g.vecs, pensionēts skolotājs) piekrišanu š.g. 18.septembrī sarīkojuši Vācu – baltiešu skautu organizācijas Latvijā pulciņu „Wiking” un „Geusen” dalībnieki, kuri reizē sastāv kā biedri arī Vācu jaunatnes savienībā. Šīs „spēles” gaita bijusi sekojoša: pēc iepriekš izstrādāta plāna š.g. 18.septembrī plkst. 20-os Vācu jaunatnes savienības Liepājas nodaļas mitekļa pagalmā Liepājā, Stendera ielā 5, spulcējušies augstāk minētās skautu organizācijas dalībnieki – „Geusen” grupas vadītājs Kārlis-Heincs KOZLOVSKIS, 19 gadus vecs, „Wiking” grupas vadītājs Ferdinands KUNSTS, 19gadus vecs, vācu ģimnāzijas 1.klases skolnieks, Vācu jaunatnes savienības Liepājas nodaļas valdes loceklis un „Wiking” grupas dalībnieks –nodaļas vadītājs Teodors-Gerhards MARKS, 22 gadus vecs un minēto skautu pulciņu dalībnieki Feliks MEIKE, 18 gadus vecs, ģimnāzijas III klases skolnieks, Arnolds GERHARDS, 19 gadus vecs, Aleksandrs CHILKOVS, 17 gadus vecs un Pauls LUCS, 15 gadus vecs, ģimnāzijas V.klases skolnieks. Kārlis –Heincs KOZLOVSKIS ar viņa piekrišanu sasiets no pārējiem ar striķiem, ietīts brezentā un iecelts smagā automobilī, kuru šinī braucienā vadījis tā īpašnieks Verners SPROGE, 24 gadus vecs, vācu biedrības „Wandervogel” biedrs, un nogādāts bijušos Liepājas apcietinājumu kazemātos pie „Olimpijas” laukuma. Grupas „Wiking” dalībniekam Arnoldam GERHARDAM, 16 gadus vecs, bijis uzdots paziņot tās pašas grupas dalībniekam Rūdolfam ŠVARCAM, 16 gadus vecs, lai tas savukārt paziņo pārējiem biedriem uzdevumu meklēt „nolaupīto” KOZLOVSKI. Saistītā KOZLOVSKA novietošanu kazemātos redzējušas vairākas zvejnieces, kuras par notikušo ziņojušas policijai, izsakot aizdomas, ka notikuse slepkavība un upuris novietots kazemātos. Policija „spēles” dalībniekus pie kazemātiem aizturējuse un nogādājuse iecirkņa telpās lietas apstākļu tuvākai noskaidrošanai.
Arī šīnī lietā no rajona ievadīto izziņu pagaidām noskaidrots, ka inscinējums „cilvēka nolau”īšana" sarīkots ar iepriekšminēto organizāciju vadītāja Ericha RUNGE piekrišanu.
No izziņas tālākās gaitas izriet, ka vācu baltiešu skautu pulciņu  „St.Georg”, „Wiking” un „Geusen” priekšnieks Erichs RUNGE faktiski skaitās tikai kā izkārtne, bet visu šīs organizācijas darbību, kā lemšanu par  jaunu biedru uzņemšanu, dažādu sarīkojumu noturēšanu un citu organizatorisko darbu kārto un vada nepilngadīgie biedri Kārlis – Heincs KOZLOVSKIS un Ferdinands KUNSTS, kuri pēc aģentūras ziņām aktīvi darbojoties illegālā vācu nacionālsociālistu kustībā.
Tāpat ar izziņu noskaidrots, ka vācu jaunatnes savienības telpās nolasīti tendenciozi referāti, starp citu, arī par rases jautājumiem. Referātus lasījuši vācu jaunatnes savienības Liepājas nodaļas valdes loceklis Teodors – Gerhards MARKS un skautu pulciņa „Wiking” vadītājs Ferdinands KUNSTS. Bez tam biedru sanāksmēs dziedātas vācu kareivju, vācu nac.soc.partijas cīņas dziesmas, starp citām sekojošas: „ Volk, ans Gewehr”[6], „Lore”[7], „Wohlauf, Kameraden”[8], „Die blauen Dragoner”[9], „ Und wenn wir marschieren”[10], „Brüder in Zechen und Gruben”[11], „Der Hitler Gardist”[12], „Vom Barette schwank die Feder”[13], „Der Gott, der Eisen wachsen liess”[14], „Märkische Heide, märkische Sand”[15], „Wir traben in die weiten (Berittene SA)”[16], kuras iespiestas pie kratīšanas š.g. 25.septembrī atrastā pie Arnolda GERHARDA brošūrā „Kampfliederbuch der Nationalsozialistichen Deutscher Arbeiter Partei.”[17] Vācu jaunatnes savienības un arī augstāk minēto pulciņu dalībniekiem mācīta un vēlāk biedrības telpās dziedāta arī Heinricha BOSSE [18], dzīv.Rīgā, kurš pēc aģentūras ziņām skaitoties kā illegālās vācu nac.soc.kustības centra darbinieks sacerētā dziesma „ Es geht ein Ruf durch baltische Land”[19].
Bez tam pie kratīšanas pie Vācu jaunatnes savienības Liepājas nodaļas valdes locekļa Teodora – Gerharda MARKSA atrasts bibliotēkas saraksts, kurā ieviestas nacionālsociālistiska satura grāmatas un periodiski izdevumi, kuri izdoti Vācijā.
Starp bibliotēkas sarakstā ieviestiem izdevumiem atradās arī tādi, kuru ievešana un izplatīšana  Latvijā aizliegta. Piemēram: „ Die Wehrmacht”, „Führerblätter der Hitler Jugend”, „Wille und Macht”, „Volk and Reich”, „Pimpf im Dienst”, „ Deutschland zwichen Nacht und Tag”, „Deutsche Arbeit fanget an!” [20] un žurnāls „Jungvolk”[21]. Pēc MARKSA paskaidrojumiem, viņš sarakstā minētās grāmatas un citus izdevumus, kurus saņēmis no Vācijā dzīvojošiem radiem, esot devis lasīt saviem pazīstamiem un arī Vācu jaunatnes savienības un skautu organizācijas „Pfadfinderbund” biedriem, bet pēdējā laikā bibliotēku esot iznīcinājis.
Sakarā ar ievadīto izziņu, līdz lietas apstākļu tuvākai noskaidrošanai no rajona apcietināti un ar maniem š.g. 25.un 26.septembra lēmumiem apcietināti un ievietoti apcietinājumā zemāk minētie Vācu jaunatnes savienības un Vācu baltiešu skautu organizācijas Latvijā biedri:
1)      Kārlis Heics KOZLOVSKIS, dzim., 1918.g.26.jūnijā, dzīv.Liepājā, Peldu ielā 42, atslēdznieka māceklis;
2)      Ferdinads KUNSTS, dz.1918.g. 23.janv., dzīv.Liepājā, Loču ielā 6, Vācu vecāku  savienības ģimnāzijas I.klases audzēknis.
3)      Teodors Gerhards MARKS, dz.1915.g. 12.maijā, dzīv.Liepājā, Ausekļa ielā 6, apdrošināšanas sabiedrības aģents- māceklis, un
4)      Feliks MEIKE, dz. 1919.g. 1.jūnijā, dzīv.Liepājā Ulriha ielā 18, Vācu vecāku savienības ģimnāzijas III,klases audzēknis.
Pielikumā: manā dienesta atzīmē minēto dziesmu tekstu noraksts.
Piezīmes:
Avots, LVVA, 3724.f.,1.apr., 11236.l.,263.lp
1.       Bewegung –Kustība, 1933.g. izveidota ilegāla baltvācu nacionālsociālistu organizācija, darbojās Latvijā un Igaunijā, vadīja Rīgas advokāts Erhards Krēgers (Kroeger)
2.       Pastāvēja no 1929. -1939.gadam.
3.       Verein der ehemaligen Angehorigen derr Baltischen Landeswer und 13. Tukumschen Infarterie Regiments “Baltischer Landeswerverein” Vācbaltu biedrība – darbojās no 1921. -1941.
4.       Darbojās no 1934. – 1939.gadam
5.       Resp. Skautu savienība.
6.       Tauta pie ieročiem!”arī - „Siehst du im Osten das Morgenrot” {Redzi austrumos rīta blāzmu ]1931, Arno Pardun) nacistu marša dziesma. Sk. http://www.youtube.com/watch?v=Z4bJ9zmsL9A&feature=related
7.       Bernhard Kutsch marša dziesma. Sk. http://www.youtube.com/watch?v=uRphYgLyCPE
8.       Faktiski – „ Worlauf, Kameraden, aufs Pferd, aufs Pferd.” (Uz priekšu biedri, zirgos, zirgos! Friedrich Schiller/ Christian Jakob Zahn, 1797) Vācu karavīru dziesma http://www.youtube.com/watch?v=0Q11miS4_X8
9.       „Zilie dragūni” (G. W. Harmmsen/ H. Hertel, 1914) – vācu karavīru dziesma. http://www.youtube.com/watch?v=2gzWl8XaPow
10.    Un kad mēs maršējam” (Walter Gättke 1922) vācu karavīru dziesma; http://www.youtube.com/watch?v=Z23vBw-PsrA
11.    „Brāļi šahtās un karjerās” nacistu dziesma. http://www.youtube.com/watch?v=68AO0S4_A74
12.    „Hitlera gvards” – nacistu dziesma.
13.    „ Uz beretes līgojās spalva” Heinrich von Reder/Hein Thum, 1893) – vācu karavīru dziesma. http://www.youtube.com/watch?v=wqsa7Y8wIoc
14.    Burt. „Dievs, ļauj dzelzij krāties!” (E.M.Arnd/ A. Methfessel, 1813)- vācu karavīru dziesma. http://www.youtube.com/watch?v=lZFLSE0lKzc
15.    „Brandenburgas virsājs, Brandenburgas smilts” G.Büchenschütz, 1923, vācu dziesma, šodien – Brandenburgas fed.zemes himna. http://www.youtube.com/watch?v=1D4-wa2I7rQ
16.    Mēs rikšojam tālāk! (SA jātnieki) – nacistu dziesma.
17.    „Nacionālsociālistiskās Vācu strādnieku partijas cīņas dziesmu grāmata”
18.    Dr. Heinrich Bosse – teologs, NSDAP Dancigas laikraksta „Der Danziger Vorposten” (Dancigas priekšpostenis) pārstāvis Rīgā, no 1937. -1939.gadam  mācītājs jauniešu organizācijās. Sk.H.Wittram. Deutschbaltische Theologen zwichen völkischer Sogkraft und reformatorischer Besinnung in Lettland und Estland in der 1930 er Jahren. In: M.Garleff (Hg). Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich. Band1. – Köln, Böhlau Verlag, 2008. - S.235. – 240.
19.    Burt. „Lai skan sauciens caur Baltijas zemi” (sk. Es geht ein Ruf durch baltische Land)
20.    „Vērmahts”, „Hitlera jaunatnes vadoņa lapa”, „Griba un vara”, „ Tauta un valsts”, „ Pimpfi [HJ jaunākie 10-14.gadu vecie biedri]  dienestā”, „Vācija starp nakti un dienu”, „Vācu darba sācies!”
21.    „Jaunietis” – Hitlera jaunatnes [HJ] laikraksts.